Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha



礼敬彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
缘起法要义解释文

1. Hetupaccayo

Katamo hetupaccayo. Lobho hetupaccayo. Doso, moho, alobho, adoso, amoho hetu paccayo.

Katame dhammā hetupaccayassa paccayuppannā. Lobha sahajātā cittacetasikā dhammā ca rūpakalāpādhammā ca dosasaha jātā mohasahajātā alobhasahajātā adosasaha jātā amohasahajātā cittacetasikā dhammā ca rūpakalāpā dhammā ca hetupaccayato uppannā hetupaccayuppannā dhammā.

Sahajātarūpakalāpā nāma sahetukapaṭisandhikkhaṇe kammajarūpāni ca pavattikāle sahetukacittajarūpāni ca. Tattha paṭisandhikkhaṇo nāma paṭisandhicittassa uppādakkhaṇo. Pavattikālo nāma paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇato paṭṭhāya yāva cutikālaṃ vuccati.

Kenaṭṭhena hetu, kenaṭṭhena paccayoti. Mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti. Tattha mūlayamake vuttānaṃ lobhādīnaṃ mūladhammānaṃ mūlabhāvo mūlaṭṭho nāma. So mūlaṭṭho mūlayamakadīpaniyaṃ amhehi rukkhopamāya dīpitoyeva.

Api ca eko puriso ekissaṃ itthiyaṃ paṭibaddha citto hoti. So yāva taṃ cittaṃ na jahati, tāva taṃ itthiṃ ārabbha tassa purisassa lobhasahajātāni kāyavacīmanokammāni ca lobhasamuṭṭhitāni cittajarūpāni ca cirakālaṃpi pavattanti. Sabbāni ca tāni cittacetasikarūpāni tassaṃ itthiyaṃ rajjanalobhamūlakāni honti. So lobho tesaṃ mūlaṭṭhena hetu ca, upakārakaṭṭhena paccayo ca. Tasmā hetupaccayo. Esa nayo sesāni rajjanīyavatthūni ārabbharajjanavasena uppannesu lobhesu, dussanīyavatthūni ārabbha dussanavasena uppannesu dosesu, muyhanīyavatthūni ārabbha muyhanavasena uppannesu mohesu ca.

Tattha yathā rukkhassa mūlāni sayaṃ antopathaviyaṃ suṭṭhu patiṭṭhahitvā pathavirasañca āporasañca gahetvā taṃ rukkhaṃ yāva aggā abhiharanti, tena rukkho cirakālaṃ vaḍḍhamāno tiṭṭhati. Tathā lobho ca tasmiṃ tasmiṃ vatthumhi rajjanavasena suṭṭhu patiṭṭhahitvā tassa tassa vatthussa piyarūparasañca sātarūparasañca gahetvā sampayuttadhamme yāva kāyavacīvītikkamā abhiharati, kāya vītikkamaṃ vā vacīvītikkamaṃ vā pāpeti. Tathā doso ca dussana vasena appiyarūparasañca asātarūparasañca gahetvā, moho ca muyhanavasena nānārammaṇesu niratthakacittācārarasaṃ vaḍḍhetvāti vattabbaṃ. Evaṃ abhiharantā tayo dhammā rajjanīyādīsu vatthūsu sampayuttadhamme modamāne pamodamāne karonto viya cira kālaṃ pavattenti. Sampayuttadhammā ca tathā pavattanti. Sampayutta dhammesu ca tathā pavattamānesu sahajātarūpakalāpāpi tathā pavattantiyeva. Tattha sampayuttadhamme abhiharatīti dve piyarūpa sātarūparase sampayuttadhammānaṃ santikaṃ pāpetīti attho.

Sukkapakkhe so puriso yadākāmesu ādīnavaṃ passati, tadā so taṃ cittaṃjahati, taṃ itthiṃ ārabbha alobho sañjā yati. Pubbe yasmiṃ kāle taṃ itthiṃ ārabbha lobhamūlakāni asuddhāni kāyavacīmanokammāni vattanti. Idāni tasmiṃ kālepi alobhamūlakāni suddhāni kāyavacīmanokammāni vattanti. Pabbajita sīlasaṃvarāni vā jhānaparikammāni vā appanājhānāni vā vattanti. So alobho tesaṃ mūlaṭṭhena hetu ca hoti, upakārakaṭṭhena paccayoca. Tasmā hetupaccayo. Esa nayo sesesu lobha paṭipakkhesu alobhesu, dosapaṭipakkhesu adosesu, moha paṭipakkhesu amohesu ca.


1. 因缘
什么是因缘？贪是因缘；瞋、痴、无贪、无瞋、无痴是因缘。
什么法是因缘所生的缘生法？与贪俱生的心心所法和色聚法，与瞋俱生的、与痴俱生的、与无贪俱生的、与无瞋俱生的、与无痴俱生的心心所法和色聚法，这些从因缘生起的法是因缘所生法。
所谓俱生色聚，即是有因结生刹那的业生色法，以及转起时有因心生色法。其中，结生刹那是指结生心的生起刹那。转起时是指从结生心的住位开始直至死亡时为止。
为什么称为因？为什么称为缘？以根本义为因，以助益义为缘。其中，在根本双中所说的贪等根本法的根本性称为根本义。这个根本义已经在根本双解释中被我们用树的譬喻说明了。
又如一个男人对一个女人生起系缚之心。他只要不舍弃那个心，就会缘于那个女人而长久地生起与贪俱生的身语意业，以及由贪所引生的心生色法。所有这些心、心所、色法都是以对那个女人的贪著为根本。那个贪以根本义为因，以助益义为缘。因此是因缘。同样的道理也适用于缘其他可贪著事物而生起的贪，缘可瞋恨事物而生起的瞋，缘可愚痴事物而生起的痴。
其中，就像树根自身牢固地扎根在地下，吸取地味和水味，输送到整棵树直至树梢，使得树木能够长期生长一样。贪也是如此，以染著的方式牢固地住立于各种事物中，摄取那些事物的可爱相和悦意味，输送给相应诸法乃至身语过失，导致身业过失或语业过失。同样地，瞋以瞋恨的方式摄取不可爱相和不悦意味，痴以迷惑的方式增长对种种所缘无意义的心行味，应当如是理解。这三法以如此输送的方式，使相应诸法在可贪著等事物中长期持续，犹如使它们欢喜愉悦。相应诸法也如是持续。当相应诸法如是持续时，俱生色聚也同样持续。其中"输送给相应诸法"的意思是将两种可爱相和悦意味带到相应诸法那里。
在净品中，当那个男人看到欲乐的过患时，他就舍弃那个心，缘那个女人而生起无贪。以前在某个时候缘那个女人而有以贪为根的不净身语意业运作，现在在那个时候则有以无贪为根的清净身语意业运作，或者出家的戒律防护、禅定前行或安止禅运作。那个无贪以根本义作为它们的因，以助益义作为缘。因此是因缘。同样的道理也适用于其他与贪相对的无贪，与瞋相对的无瞋，与痴相对的无痴。


Tattha rukkhamūlāni viya alobho lobhaneyyavatthūsu lobhaṃ pahāya lobhavivekasukharasaṃ vaḍḍhetvā tena sukhena sampayuttadhamme modamāne pamodamāne karonto viya yāva jhānasamāpattisukhā vā yāva maggaphalasukhā vā vaḍḍhāpeti. Tathā adoso ca dosaneyyavatthūsu dosavivekasukharasaṃ vaḍḍhetvā, amoho ca mohaneyyavatthūsu mohavivekasukharasaṃ vaḍḍhetvāti vattabbaṃ. Evaṃ vaḍḍhāpentā tayo dhammā kusalesu dhammesu sampayuttadhamme modamāne pamodamāne karonto viya cira kālaṃpi pavattenti. Sampayuttadhammā ca tathā pavattanti. Sampayutta dhammesu ca tathā pavattamānesu sahajātarūpakalāpāpi tathā pavattantiyeva.

Tattha lobhavivekasukharasanti viviccanaṃ vigamanaṃ viveko. Lobhassa viveko lobhaviveko. Lobhaviveke sukhaṃ lobhavivekasukhaṃ. Lobhavivekaṃ paṭicca uppannasukhanti vuttaṃ hoti. Tadeva raso lobhavivekasukharasoti samāso. Ayaṃ abhidhamme paṭṭhānanayo.

Hattantanayo pana avijjāsaṅkhāto moho ca taṇhāsaṅkhāto lobho cāti dve dhammā sabbesaṃpi vaṭṭadukkhadhammānaṃ mūlāni honti. Doso pana lobhassa nissandabhūtaṃ pāpamūlaṃ hoti. Vijjāsaṅkhāto amoho ca nikkhamadhātusaṅkhāto alobho cāti dve dhammā vivaṭṭadhammānaṃ mūlāni honti. Adoso pana alobhassa nissandabhūtaṃ kalyāṇamūlaṃ hoti. Evaṃ chabbidhāni mūlāni sahajātānaṃpi asahajātānaṃpi nāmarūpadhammānaṃ paccayā hontīti. Ayaṃ suttantesu nayo. Hetupaccayadīpanā niṭṭhitā.



其中，如同树根一样，无贪对于可贪著的事物，舍弃贪欲，增长离贪乐味，以此快乐使相应诸法如同欢喜愉悦，增长直至禅定等至之乐或直至道果之乐。同样地，应当说无瞋对于可瞋恨的事物增长离瞋乐味，无痴对于可愚痴的事物增长离痴乐味。这三法以如此增长的方式，使相应诸法在善法中如同欢喜愉悦地长期持续。相应诸法也如是持续。当相应诸法如是持续时，俱生色聚也同样持续。
其中，"离贪乐味"是指：远离、消失为离。贪的离为离贪。离贪中的乐为离贪乐。这是说依离贪而生起的乐。这个（离贪乐）的味即是离贪乐味，这是复合词。这是阿毗达摩发趣法的方法。
而手传的方法则是：称为无明的痴和称为爱的贪这两法是一切轮回苦法的根本。而瞋是贪的等流所成的恶根。称为明的无痴和称为出离界的无贪这两法是出离法的根本。而无瞋是无贪的等流所成的善根。如此六种根本是俱生和非俱生名色法的缘。这是经教中的方法。因缘解释完毕。

2. Ārammaṇapaccayo

Katamo ārammaṇapaccayo. Sabbepi cittacetasikā dhammā sabbepi rūpadhammā sabbaṃpi nibbānaṃ sabbāpi paññattiyo ārammaṇa paccayo. Na hi so nāma ekopi dhammo atthi, yo citta cetasikānaṃ ārammaṇaṃ na hoti. Saṅkhepato pana ārammaṇaṃ chabbidhaṃ hoti rūpārammaṇaṃ saddārammaṇaṃ gandhārammaṇaṃ rasārammaṇaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ dhammārammaṇanti.

Katame dhammā ārammaṇapaccayassa paccayuppannā. Sabbepi citta cetasikādhammā ārammaṇapaccayassa paccayuppannā. Na hi kiñci cittaṃ nāma atthi, yaṃ cittaṃ bhūtena vā abhūtena vā ārammaṇena vinā pavattati.

Tattha paccuppannaṃ rūpārammaṇaṃ duvidhassa cakkhuviññāṇacittassa ārammaṇapaccayo. Paccuppannaṃ saddārammaṇaṃ duvidhassa sotaviññāṇa cittassa. Paccuppannaṃ gandhārammaṇaṃ duvidhassa ghānaviññāṇacittassa. Paccuppannaṃ rasārammaṇaṃ duvidhassa jithaviññāṇacittassa. Paccuppannaṃ tividhaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ duvidhassa kāyaviññāṇacittassa. Paccuppannāni tāni pañcārammaṇāni tividhassa manodhātucittassa ārammaṇapaccayo. Sabbāni tāni atītānāgatapaccuppannāni pañcārammaṇāni vā sabbāni tekālikāni kālavimuttāni dhammārammaṇāni vā cha sattatividhānaṃ manoviññāṇacittānaṃ yathārahaṃ ārammaṇapaccayo.

Kenaṭṭhena ārammaṇaṃ, kenaṭṭhena paccayoti. Citta cetasikehi ālambitabbaṭṭhena ārammaṇaṃ, upakārakaṭṭhena paccayoti.

Ālambitabbaṭṭhenāti cettha ālambaṇakiriyā nāma citta cetasikānaṃ ārammaṇaggahaṇakiriyā, ārammaṇupādāna kiriyā.

Yathā hi loke ayodhātuṃ kāmeti icchatīti atthena ayokantako nāma lohadhātuviseso atthi. So ayokhandhasamīpaṃ sampatto taṃ ayokhandhaṃ kāmento viya icchanto viya ayokhandhābhimukho cañcalati. Sayaṃ vā taṃ ayokhandhaṃ upagacchati. Ayokhandhaṃ vā attābhimukhaṃ ākaḍḍhati, ayokhandho tadabhimukho cañcalati, taṃ vā upagacchati. Ayaṃ ayokantakassa ālambaṇakiriyā nāma. Evameva cittacetasikānaṃ ārammaṇesu ālambaṇakiriyā daṭṭhabbā. Na kevalaṃ ārammaṇesu ālambaṇa mattaṃ hoti. Atha kho cittacetasikā dhammā sattasantāne uppajjamānā chasu dvāresu ārammaṇānaṃ āpātāgamane eva khaṇe khaṇe uppajjanti. Uppajjitvā ca khaṇe khaṇe nirujjhanti.

Yathā taṃ bheritale bherisaddā uppajjamānā tattha tattha hatthena paharaṇakāle eva khaṇe khaṇe uppajjanti, uppajjitvā ca khaṇe khaṇe nirujjhanti. Vīṇāsaddā uppajjamānā vīṇātantīsu tattha tattha vīṇādantakena paharaṇakāle eva khaṇe khaṇe uppajjanti, uppajjitvā ca khaṇe khaṇe nirujjhantīti. Niddāyantassa bhavaṅgacittappavatti kālepi pubbabhave maraṇāsannakāle chasu dvāresu āpāta māgatāni kamma kammanimitta gatinimittāni eva bhavaṅgacittānaṃ ārammaṇapaccayoti. Ārammaṇapaccayadīpanā niṭṭhitā.



2. 所缘缘
什么是所缘缘？一切心心所法、一切色法、一切涅槃、一切概念都是所缘缘。确实没有任何一个法不是心心所的所缘。简略而言，所缘有六种：色所缘、声所缘、香所缘、味所缘、触所缘和法所缘。
什么法是所缘缘的缘生法？一切心心所法是所缘缘的缘生法。确实没有任何心能够离开真实或非真实的所缘而生起。
其中，现在的色所缘是两种眼识心的所缘缘。现在的声所缘是两种耳识心的所缘缘。现在的香所缘是两种鼻识心的所缘缘。现在的味所缘是两种舌识心的所缘缘。现在的三种触所缘是两种身识心的所缘缘。那些现在的五种所缘是三种意界心的所缘缘。所有那些过去、未来、现在的五所缘，或者一切三时的及离时的法所缘，是六十七种意识心的适当所缘缘。
为什么称为所缘？为什么称为缘？以被心心所执取义为所缘，以助益义为缘。
这里"以被执取义"中的执取作用是指心心所的所缘执取作用，所缘摄取作用。
就像世间上有一种称为磁铁的铁质特殊物，因为它喜爱、渴求铁质之义而得名。它接近铁块时，好像喜爱、渴求那铁块一样朝向铁块摇动。或者它自己趋向那铁块，或者将铁块吸引向自己，铁块朝向它摇动或趋向它。这就是磁铁的执取作用。同样地，应当理解心心所对所缘的执取作用。不仅仅是对所缘的简单执取。而且，心心所法在有情相续中生起时，是在六门中所缘呈现的那一刹那刹那生起。生起后又在刹那刹那灭去。
就像鼓面上的鼓声生起时，是在那里那里被手击打的那一刹那刹那生起，生起后又在刹那刹那灭去。琵琶声生起时，是在琵琶弦上那里那里被琵琶拨子拨动的那一刹那刹那生起，生起后又在刹那刹那灭去。即使在睡眠时有分心生起时，前世临终时在六门中呈现的业、业相、趣相，就是有分心的所缘缘。所缘缘解释完毕。

3. Adhipatipaccayo

Duvidho adhipatipaccayo ārammaṇādhipatipaccayo saha jātādhipatipaccayo ca. Tattha katamo ārammaṇādhipatipaccayo. Ārammaṇapaccaye vuttesu ārammaṇesu yāni ārammaṇāni atiiṭṭhāni honti atikantāni atimanāpāni garukatāni. Tāni ārammaṇāni ārammaṇādhipatipaccayo. Tattha atiiṭṭhānīti sabhāvato iṭṭhāni vā hontu aniṭṭhāni vā, tena tena puggalena atiicchitāni ārammaṇāni idha atiiṭṭhāni nāma.

Tāni pana dhammato dve dosamūlacittuppāde ca dve momūha cittuppāde ca dukkhasahagatakāyaviññāṇacittuppāde ca ṭhapetvā avasesāni sabbāni kāmāvacaracittacetasikāni ca rūpārūpa lokuttaracittacetasikāni ca sabbāni atiiṭṭharūpāni ca honti.

Tesupi kāmārammaṇāni garuṃ karontasseva ārammaṇā dhipatipaccayo. Garuṃ akarontassa ārammaṇādhipatipaccayo na hoti. Jhānalābhino pana attanā paṭiladdhāni mahaggatajhānāni ariyasāvakā ca attanā paṭiladdhe lokuttaradhamme garuṃ akarontā nāma natthi.

Katame dhammā tassa paccayassa paccayuppannā. Aṭṭha lobha mūlacittāni aṭṭha kāmāvacarakusalacittāni cattāri kāmāvacara ñāṇasampayuttakiriyacittāni aṭṭha lokuttaracittāni tassa paccayassa paccayuppannā.

Tattha lokiyāni chaḷārammaṇāni lobhamūlacittānaṃ paccayo. Sattarasa lokiyakusalāni catunnaṃ ñāṇavippayutta kusalānaṃ. Tāni kusalāniceva heṭṭhimamaggaphalāni ca nibbānañca catunnaṃ ñāṇasampayuttakusalānaṃ. Arahattamaggaphalāni ca nibbānañca catunnaṃ ñāṇasampayuttakiriyānaṃ. Nibbānaṃ aṭṭhannaṃ lokuttara cittānanti.

Kenaṭṭhena ārammaṇaṃ, kenaṭṭhena adhipati. Ālambi tabbaṭṭhena ārammaṇaṃ, ādhipaccaṭṭhena adhipati. Ko ādhipaccaṭṭho. Attānaṃ garuṃ katvā pavattesu cittacetasikesu issarabhāvo ādhipaccaṭṭho. Loke sāmikā viya ārammaṇādhipatipaccaya dhammā daṭṭhabbā, dāsā viya paccayuppannadhammā daṭṭhabbā.

Sutasomajātake rājā porisādo manussamaṃsaṃ garuṃ karonto manussamaṃsahetu rajjaṃ pahāya araññe vicarati. Tattha manussamaṃse gandharasa dhammā ārammaṇādhipatipaccayo. Rañño porisādassa lobhamūlacittaṃ paccayuppannadhammo. Rājā suta somo saccadhammaṃ garuṃ katvā saccadhammahetu rajjasampattiñca ñāti saṅghañca attano jīvitañca chaṭṭetvā puna rañño porisādassa hatthaṃ upagato. Tattha saccadhammo ārammaṇādhipatipaccayo. Rañño sutasomassa kusalacittaṃ paccayuppannadhammo. Esanayo sabbesu garukatesu ārammaṇesu.

Katamo sahajātādhipatipaccayo. Adhipatibhāvaṃ pattā cattāro dhammā adhipatipaccayo, chando cittaṃ vīriyaṃ vīmaṃsā.

Katame dhammā tassa paccayassa paccayuppannā. Adhipati sampayuttā cittacetasikā ca adhipatisamuṭṭhitā cittajarūpadhammā ca tassa paccayassa paccayuppannā.

Kenaṭṭhena sahajāto, kenaṭṭhena adhipati.

Sahuppādanaṭṭhena sahajāto, sahajātānaṃ dhammānaṃ abhibhavanaṭṭhena adhipati. Tattha sahuppādanaṭṭhenāti yo dhammo sayaṃ uppajjamāno attanā sahajātadhamme ca attanā saheva uppādeti, tassa attanā sahajātadhammānaṃ sahuppādanaṭṭhena.


3. 增上缘
增上缘有两种：所缘增上缘和俱生增上缘。其中，什么是所缘增上缘？在所缘缘中所说的所缘中，那些极可意、极可爱、极可悦、被尊重的所缘，这些所缘是所缘增上缘。其中"极可意"是指，不论自性是可意还是不可意，为某某人所极度希求的所缘在此称为极可意。
这些从法的角度来说，除去两种瞋根心生起、两种痴根心生起和苦俱生身识心生起之外，其余一切欲界心心所、色无色界及出世间心心所、一切极可意色法都是。
在这些中，只对于重视欲所缘者才成为所缘增上缘。不重视者就不成为所缘增上缘。而获得禅那者对自己所证得的广大禅那，圣弟子对自己所证得的出世间法，是不可能不重视的。
什么法是这个缘的缘生法？八贪根心、八欲界善心、四欲界有智相应唯作心、八出世间心是这个缘的缘生法。
其中，世间六所缘是贪根心的缘。十七世间善法是四个无智相应善心的缘。那些善法以及下位道果和涅槃是四个有智相应善心的缘。阿罗汉道果和涅槃是四个有智相应唯作心的缘。涅槃是八个出世间心的缘。
为什么称为所缘？为什么称为增上？以被执取义为所缘，以主导义为增上。什么是主导义？在重视自己而生起的心心所中有主权性是主导义。应当视所缘增上缘法如世间的主人，应当视缘生法如仆人。
在须陀须摩本生故事中，王般输陀重视人肉，为了人肉而舍弃王位在森林中游荡。其中，人肉的香味法是所缘增上缘，王般输陀的贪根心是缘生法。须陀须摩王重视真实法，为了真实法而舍弃王位荣华、亲属群和自己的生命，又回到王般输陀手中。其中，真实法是所缘增上缘，须陀须摩王的善心是缘生法。对一切被重视的所缘都应如是理解。
什么是俱生增上缘？达到增上性的四法是增上缘：欲、心、精进、观。
什么法是这个缘的缘生法？与增上相应的心心所和由增上所生的心生色法是这个缘的缘生法。
为什么称为俱生？为什么称为增上？
以共生起义为俱生，以支配俱生诸法义为增上。其中"以共生起义"是指，某法自己生起时使与自己俱生的诸法也同时生起，它对于与自己俱生诸法的共生起义。


Abhibhavanaṭṭhenāti ajjhottharaṇaṭṭhena. Yathā rājā cakkavatti attano puññiddhiyā sakaladīpavāsino abhibhavanto ajjhottharanto attano vase vattāpeti, sakaladīpavāsino ca tassa vase vattanti. Tathā adhipatiṭṭhānapattā ime cattāro dhammā attano attano visaye sahajātadhamme abhibhavantā ajjhottharantā attano vase vattāpenti, sahajātadhammā ca tesaṃ vase vattanti. Yathā vā silāthambhe pathavidhātu udakakkhandhe āpodhātu aggikkhandhe tejodhātu vātakkhandhe vāyodhātu attanā sahajātā tisso dhātuyo abhibhavantā ajjhottharantā attano gatiṃ gamāpenti, sahajātadhātuyo ca tāsaṃ gatiṃ gacchanti, evameva adhipatiṭṭhānapattā ime cattāro dhammā attano balena sahajātadhamme attano gatiṃ gamāpenti, sahajātadhammā ca tesaṃ gatiṃ gacchanti, evaṃ sahajātadhammānaṃ abhibhavanaṭṭhena.

Ettha vadeyyuṃ, yadi sahajātadhammānaṃ abhibhavanaṭṭhena adhipatināma siyā. Evaṃ sati tiṭṭhatu chando, lobho eva adhipatināma siyā, so hi chandatopi balavataro hutvā saha jātadhamme abhibhavanto pavattatīti. Vuccate, bālaputhujjanesu eva lobho chandato balavataro hoti, paṇḍitesu pana chando eva lobhato balavataro hutvā sahajātadhamme abhi bhavanto pavattati. Sace hi lobho eva chandato balavataro siyā, kathaṃ ime sattā lobhassa hatthagatā bhavasampatti bhogasammattiyo chaṭṭetvā nekkhammadhamme pūretvā vaṭṭadukkhato nissareyyuṃ. Yasmā pana chando eva lobhato balavataro hoti, tasmā ime sattā lobhassa hatthagatā bhavasampatti bhogasampattiyo chaṭṭetvā nekkhammadhamme pūretvā vaṭṭadukkhato nissaranti. Tasmā chando eva lobhato balavataro hoti, chando eva adhipati, na lobhoti. Esa nayo dosādīsupīti.

Tattha loke mahantesu sudukkaresu purisakammesu paccupaṭṭhitesu ime cattāro dhammā kammasiddhiyā saṃvattanti. Kathaṃ.

Hīnacchandā bahujjanā mahantāni sudukkarāni purisakammāni disvā nivattacchandā honti. Kātuṃ na icchanti, amhākaṃ avisayoti nirapekkhā ṭhapenti. Chandādhiko pana tādisāni purisakammāni disvā uggatacchando hoti, ativiya kātuṃ icchati, mama visayo esoti adhiṭṭhānaṃ gacchati. So chandena abhikaḍḍhito yāva taṃ kammaṃ na sijjhati, tāva antarā taṃ kammaṃ chaṭṭetuṃ na sakkoti. Evañca sati atimahantaṃpi taṃ kammaṃ ekasmiṃ kāle siddhaṃ bhavissati.

Hīnavīriyā ca bahujjanā tādisāni kammāni disvā nivatta vīriyā honti, idaṃ me kammaṃ karontassa bahuṃ kāyadukkhaṃ vā cetodukkhaṃ vā bhavissatīti nivattanti. Vīriyādhiko pana tādisāni purisakammāni disvā uggatavīriyo hoti, idāneva uṭṭhahitvā kātuṃ icchati. So cirakālaṃpi taṃ kammaṃ karonto bahuṃ kāyadukkhaṃ vā cetodukkhaṃ vā anubhavantopi tasmiṃ vīriya kamme nanibbindati, mahantena kammavīriyena vinā bhavituṃ na sakkoti, tādisena vīriyena rattidivaṃ khepento cittasukhaṃ vindati. Evañca sati atimahantaṃpi taṃ kammaṃ ekasmiṃ kāle siddhaṃ bhavissati.


以支配义是指以压制义。就像转轮王以自己的福德神通压制、支配整个洲的居民，使他们随自己的意志而行，整个洲的居民也随他的意志而行。同样地，这四种达到增上地位的法在自己的领域中压制、支配俱生诸法，使它们随自己的意志而行，俱生诸法也随它们的意志而行。或者就像在石柱中地界、在水聚中水界、在火聚中火界、在风聚中风界压制、支配与自己俱生的三界，使它们随自己的方向而行，俱生诸界也随它们的方向而行。同样地，这四种达到增上地位的法以自己的力量使俱生诸法随自己的方向而行，俱生诸法也随它们的方向而行，如此以支配俱生诸法义。
这里可能有人会说：如果以支配俱生诸法义称为增上，那么且不说欲，贪才应该称为增上，因为它比欲更有力而压制着俱生诸法运作。我们回答：只是在愚凡夫中贪比欲更有力，而在智者中欲比贪更有力而压制着俱生诸法运作。因为如果贪真的比欲更有力，这些有情怎么能够舍弃落入贪手中的有财富、受用等圆满，而圆满出离法，从轮回苦中出离呢？正因为欲比贪更有力，所以这些有情能够舍弃落入贪手中的有财富、受用等圆满，而圆满出离法，从轮回苦中出离。因此欲比贪更有力，欲才是增上，不是贪。对瞋等也应如是理解。
其中，在世间重大难行的人事出现时，这四法导向工作的成就。如何呢？
意志薄弱的众人看到重大难行的人事就退失意志，不愿意做，认为"这不是我们的领域"而无所企图地放弃。但是增上欲者看到这样的人事时意志高涨，非常想要做，认为"这是我的领域"而下定决心。他被欲牵引着，在那工作未成就之前，中途不能舍弃那工作。如此一来，即使是极其重大的工作，在某个时候也会成就。
精进薄弱的众人看到这样的工作就退失精进，想着"我做这工作会有许多身苦或心苦"而退却。但是增上精进者看到这样的人事时精进高涨，立刻就想要起身去做。他长期做那工作，即使经历许多身苦或心苦也不厌倦那精进工作，不能没有大的工作精进，以这样的精进度过日夜而获得心乐。如此一来，即使是极其重大的工作，在某个时候也会成就。


Hīnacittā ca bahujjanā tādisāni kammāni disvā nivattacittā honti. Puna ārammaṇaṃpi na karonti. Cittādhiko pana tādisāni kammāni disvā uggatacitto hoti, cittaṃ vinodetuṃpi na sakkoti, niccakālaṃ tattha nibandhacitto hoti. So cittavasiko hutvā cirakālaṃpi taṃ kammaṃ karonto bahuṃ kāyadukkhaṃvāpītiādinā chandādhipatinayena vattabbaṃ.

Mandapaññā ca bahujjanā tādisāni kammāni disvā nivattapaññā honti, kammānaṃ ādimpi na passanti, antapi na passanti, andhakāre pavisantā viya honti, tāni kammāni kātuṃ cittaṃpi na namati. Paññādhiko pana tādisāni kammāni disvā uggatapañño hoti, kammānaṃ ādiṃpi passati, antaṃpi passati, phalaṃpi passati, ānisaṃsaṃpi passati. Sukhena kammasiddhiyā nānāupāyaṃpi passati. So cirakālaṃpi taṃ kammaṃ karontotiādinā vīriyādhipatinayena vattabbaṃ. Idha pana mahatiyā kammavīmaṃsāyāti ca tādisiyā kamma vīmaṃsāyāti ca vattabbaṃ.

Evaṃ loke mahantesu sudukkaresu purisakammesu paccupaṭṭhitesu ime cattāro dhammā kammasiddhiyā saṃvattanti. Imesañca catunnaṃ adhipatīnaṃ vijjamānattā loke purisavisesā nāma dissanti, sabbaññubuddhā nāma dissanti, sabbaññubodhisattā nāma dissanti, paccekabuddhā nāma dissanti, paccekabodhisattānāma dissanti, aggasāvakānāma mahāsāvakā nāma sāvakabodhisattā nāma dissanti. Lokepi evarūpānaṃ purisavisesānaṃ vasena satta lokassa atthāya hitāya sukhāya paññāsippavisesā ca paribhogavatthuvisesā ca dissantīti. Adhipatipaccayadīpanā niṭṭhitā.



意志薄弱的众人看到这样的工作就退失意志，甚至不再作为所缘。但是增上心者看到这样的人事时心意高涨，甚至不能驱散其心，总是心系于此。他为心所驭使，长期做那工作，即使有许多身苦等，应当如增上欲的方法所说。
智慧薄弱的众人看到这样的工作就退失智慧，看不到工作的开始，也看不到结束，好像进入黑暗中一样，心也不倾向做这些工作。但是增上慧者看到这样的人事时智慧高涨，看到工作的开始，也看到结束，看到果报，也看到利益。也看到容易成就工作的种种方便。他长期做那工作等，应当如增上精进的方法所说。在这里应当说是以大的工作观察，以这样的工作观察。
如此，在世间重大难行的人事出现时，这四法导向工作的成就。由于具有这四种增上，在世间显现殊胜的人，显现称为正等觉者，显现称为正等觉菩萨，显现称为辟支佛，显现称为辟支菩萨，显现称为上首声闻、大声闻、声闻菩萨。在世间也由于这样的殊胜人的力量，显现为众生的利益、福祉、安乐的殊胜智慧技艺和受用物品。增上缘解释完毕。

4. Anantarapaccayo

Katamo anantarapaccayo. Anantare khaṇe niruddho citta cetasikadhammasamūho anantarapaccayo.

Katamo dhammo anantarapaccayassa paccayuppanno. Pacchime anantare eva khaṇe uppanno cittacetasikadhammasamūho tassa paccayassa paccayuppanno.

Ekasmiṃ bhave paṭisandhicittaṃ paṭhamabhavaṅgacittassa anantara paccayo, paṭhama bhavaṅgacittaṃ dutiyabhavaṅgacittassa anantarapaccayotiādinā vattabbo.

Yadā pana dhammayamake suddhāvāsānaṃ dutiye akusale citte vattamāneti vuttanayena tassa sattassa attano abhinavaṃ attabhāvaṃ ārabbha etaṃ mama esohamasmi eso me attāti pavattaṃ bhavanikantika taṇhāsahagatacittaṃ uppajjati. Tadā paṭhamaṃ dvikkhattuṃ bhavaṅgaṃ calati. Tato manodvārāvajjanacittaṃ uppajjati. Tato satta bhavanikantikajavanāni uppajjanti. Tato paraṃ bhavaṅgavāro.

Api ca so satto tadā paccuppannabhave kiñci na jānāti, pubbabhave attanā anubhūtaṃ ārammaṇaṃ anussaramāno acchati. Vatthussa pana atidubbalattā tañca ārammaṇaṃ aparibyattameva hoti. Taṃ ārabbha uddhaccasahagatacittameva bahulaṃ pavattati.

Yadā gabbho thokaṃ vaḍḍhamāno hoti atirekadvemāsaṃ gato, tadā cakkhādīni indriyāni paripuṇṇāni honti. Evaṃ santepi mātugabbhe ālokādīnaṃ paccayānaṃ abhāvato cakkhuviññāṇādīni cattāri viññāṇāni nuppajjanti, kāyaviññāṇamanoviññāṇāni eva uppajjanti. So satto mātuyā iriyāpathaparivattanādīsu bahūni dukkhadomanassāni paccanubhoti. Vijāyanakāle pana bhusaṃ dukkhaṃ nigacchatiyeva. Vijāyitvāpi yāva vatthurūpāni mudūni honti, paripākaṃ na gacchanti, tāva so atimandarūpo uttānaseyyako hutvā acchati. Na kiñci paccuppannaṃ ārammaṇaṃ sallakkheti. Yebhuyyena purima bhavānusārī eva tassa viññāṇaṃ hoti. Sace so niraya bhavato āgato hoti, so virūpamukhabahulo hoti. Purimāni nirayārammaṇāni ārabbha khaṇe khaṇe virūpamukhamassa paññāyati. Atha devalokato āgato hoti, dibbāni ārammaṇāni ārabbha vippasannamukhabahulo hoti, khaṇe khaṇe mihitamukhamassa paññāyati.

Yadā pana vatthurūpāni tikkhāni honti, paripākaṃ gacchanti. Viññāṇāni cassa suvisadāni pavattanti. Tadā amandarūpo hutvā kīḷanto līḷanto modanto pamodanto acchati. Paccuppanne ārammaṇāni sallakkheti. Mātubhāsaṃ sallakkheti. Idha lokānusārī viññāṇamassa bahulaṃ pavattati. Purimajātiṃ pamussati.

Kiṃ pana sabbopi satto imasmiṃ ṭhāne eva purimaṃ jātiṃ pamussatīti ce. Na sabbopi satto imasmiṃ ṭhāne eva pamussati. Koci atirekataraṃ gambhavāsadukkhena paripīḷito gabbhe eva pamussati. Koci vijāyanakāle, koci imasmiṃ ṭhāne pamussati. Koci itoparampi daharakāle na pamussati. Vuḍḍhakāle eva pamussati. Koci yāvajīvaṃpi na pamussati. Dve tayo bhave anussarantopi atthiyeva. Ime jātissarasattā nāma honti.


4. 无间缘
什么是无间缘？在无间刹那灭去的心心所法集合是无间缘。
什么法是无间缘的缘生法？在后无间刹那生起的心心所法集合是这个缘的缘生法。
在一世中，结生心是第一有分心的无间缘，第一有分心是第二有分心的无间缘等，应当如是说。
而当在法双中说"在净居天的第二不善心运作"的方法时，那个有情缘于自己的新身体而生起"这是我的，我是这个，这是我的我"这样的有爱俱行心。那时首先有分波动两次。然后意门转向心生起。然后七个有爱速行生起。此后是有分相续。
而且那个有情那时不知道现在世的任何事，只是忆念前世自己所经验的所缘而住。但是由于所依很弱，那个所缘也是不明显的。缘于它主要是掉举俱行心运作。
当胎儿稍微成长，超过两个月时，眼等诸根就圆满了。即使如此，由于在母胎中没有光等缘，眼识等四识不生起，只有身识和意识生起。那个有情在母亲转换威仪路等时经历许多苦忧。在出生时必定遭受剧烈的痛苦。出生后只要所依色还软弱，未成熟，他就以极其懵懂的形态仰卧而住。不能觉察任何现在的所缘。他的识大多只是随顺前世。如果他是从地狱而来，他就多有丑陋的面容。缘于前面的地狱所缘，他的丑陋面容在刹那刹那显现。如果是从天界而来，缘于天界所缘就多有清净的面容，他的微笑面容在刹那刹那显现。
而当所依色变得锐利，成熟，他的诸识清晰运作时，他就不再懵懂，以游戏娱乐欢喜愉悦而住。觉察现在的所缘。觉察母亲的语言。这时他的识多随顺此世运作。忘失前世。
是否所有有情都在这个阶段忘失前世呢？不是所有有情都在这个阶段忘失。有的被胎住之苦过分折磨而在胎中就忘失。有的在出生时忘失，有的在这个阶段忘失。有的在此之后童年时也不忘失，到老年才忘失。有的终生不忘失。也有能忆念二三世的。这些称为宿命念有情。


Tattha vijāyanakālato paṭṭhāya chadvārikavīthicittāni pavattanti. Paccuppannārammaṇaṃ sallakkhaṇato paṭṭhāya chadvārikavīthi cittāni paripuṇṇāni pavattanti. Sabbatthapi purimaṃ purimaṃ anantare niruddhaṃ cittaṃ pacchimassa pacchimassa anantare uppannassa cittassa anantara paccayo hoti. Ayañca anantarapaccayo nāma anamatagge saṃsāre ekassa sattassa ekappabandho eva hoti. Yadā satto arahatta maggaṃ labhitvā khandhaparinibbānaṃ pāpuṇāti, tadā eva so pabandho chijjati.

Kenaṭṭhena anantaro, kenaṭṭhena paccayoti. Attano anantare attasadisassa dhammantarassa uppādanaṭṭhena anantaro, upakārakaṭṭhena paccayo. Tattha attasadisassāti sārammaṇa bhāvena attanā sadisassa. Sārammaṇabhāvenāti ca yo dhammo ārammaṇena vinā na pavattati, so sārammaṇo nāma, evaṃ sārammaṇabhāvena. Dhammantarassa uppādanaṭṭhenāti purimasmiṃ citte niruddhepi tassa cintanakiriyāvego na vūpasammati, pacchimaṃ cittaṃ uppādetvā eva vūpasammati, evaṃ pacchimassa dhammantarassa uppādanaṭṭhena.

Tattha purimā purimā mātuparamparā viya anantarapaccayaparamparā daṭṭhabbā. Pacchimā pacchimā dhītuparamparā viya tassa paccayuppannaparamparā daṭṭhabbā. Evaṃ sante arahantānaṃ sabbapacchimaṃ parinibbānacittampi puna paṭisandhicittasaṅkhātaṃ dhammantaraṃ uppādeyyāti. Na uppādeyya. Kasmā, tadā kammakilesavegānaṃ sabbaso paṭippassaddhibhāvena accantasantatarattā tassa cittassāti. Anantarapaccaya dīpanā niṭṭhitā.



其中，从出生时开始六门心路运作。从觉察现在所缘开始，六门心路完全运作。在一切处，前前无间灭去的心是后后无间生起的心的无间缘。这个无间缘在无始轮回中对一个有情是一个相续。当有情证得阿罗汉道而达到蕴般涅槃时，那个相续才断绝。
为什么称为无间？为什么称为缘？以在自己无间使与自己相似的其他法生起义为无间，以助益义为缘。其中"与自己相似的"是指在有所缘性上与自己相似。"有所缘性"是指，任何法离开所缘就不能运作，称为有所缘，如此以有所缘性。"使其他法生起义"是指，即使前心灭去，它的思维作用势力不止息，要使后心生起才止息，如此以使后面其他法生起义。
其中，应当视前前无间缘相续如母亲相续。应当视后后缘生相续如女儿相续。如此，阿罗汉们最后的般涅槃心也应该生起称为再结生心的其他法吗？不会生起。为什么？因为那时由于业烦恼势力完全止息，那个心是极其寂静的缘故。无间缘解释完毕。

5. Samanantarapaccayo

Paccayadhammavibhāgo ca paccayuppannadhammavibhāgo ca anantapaccaya sadiso.

Kenaṭṭhena samanantaroti. Suṭṭhu anantaraṭṭhena samanantaro. Yathā silāthambhādīsu rūpakalāpā ekābaddhā samānāpi rūpa dhammabhāvena saṇṭhāna jātikattā majjhe paricchedarūpasahitā eva honti. Dvinnaṃ rūpakalāpānaṃ majjhe antaraṃ nāma vivaraṃ nāma atthiyeva. Na tathā purimapacchimānaṃ dvinnaṃ cittacetasika kalāpānaṃ majjhe. Te pana arūpadhammabhāvena asaṇṭhāna jātikattā majjhe paricchedadhammassa nāma kassaci ākāsavivarassa abhāvato sabbaso antara rahitā eva honti. Lokassapi dvinnaṃ kalāpānaṃ antaraṃ nāma na dissati. Tato ime sattā cittaṃ nāma niccaṃ dhuvaṃ thāvaraṃ avipariṇāmadhammanti evaṃ citte niccasaññino honti. Evaṃ suṭṭhu anantaraṭṭhena samanantaro. Anantaraṭṭhenāti ca attano anantare attasadisassa dhammantarassa uppādanaṭṭhenāti pubbe vuttameva.

Evaṃ sante nirodhasamāpattikāle purimacittaṃ nāma neva saññānāsaññāyatanacittaṃ, pacchimacittaṃ nāma ariyaphalacittaṃ, dvinnaṃ cittānaṃ antare ekarattidivampi dverattidivānipi.La. Sattarattidivānipi acittako hoti. Asaññasattabhūmiyaṃpi purime kāmabhave cuticittaṃ purimacittaṃ nāma. Pacchime kāmabhave paṭisandhicittaṃ pacchimacittaṃ nāma, dvinnaṃ cittānaṃ antare asaññasattabhave pañcakappasatāni puggalo acittako tiṭṭhati. Tattha dve purimacittāni attano anantare attasadisassa dhammantarassa uppādanapaccayasattirahitāni hontīti. Na honti. Mahantehi pana bhāvanāpaṇidhibalehi paṭibāhitattā purimacittāni ca nirujjhamānāni anantare dhammantarassa uppādana sattisahitāni eva nirujjhanti. Pacchimacittāni ca uppajjamānāni tasmiṃ khaṇe ekābaddhabhāvena anuppajjitvā cirakāle eva uppajjanti. Na ca ettakamattena purimacittānaṃ anantare dhammantarassa uppādana sattināma natthīti ca, te anantarapaccayadhammā nāma na hontīti ca sakkā vattuṃ. Yathā taṃ rañño yodhā nāma atthi, kadāci rājā kālaṃ ñatvā tumhe idāni māyujjhatha, yuddhakālo na hoti, asukasmiṃ kāle eva yujjhathāti vadeyya. Te ca tadā ayujjhamānā vicareyyuṃ. Evaṃ santepi tesaṃ yujjhanasatti nāma natthīti ca, te yodhā nāma na hontīti ca na sakkā vattunti.

Ettha vadeyyuṃ, imasmiṃ paccaye te pana arūpadhammabhāvena asaṇṭhāna jātikattā majjheparicchedadhammassa nāma kassaci abhāvato sabbaso antararahitā eva hontīti vuttaṃ. Evaṃ sante pubbe ārammaṇa paccaye bherisaddavīṇāsaddopamāhi yo cittānaṃ khaṇe khaṇe uppādo ca nirodho ca vutto, so amhehi kathaṃ paccetabboti. Aññamaññaviruddhānaṃ nānācittānaṃ khaṇamattepi pubbāpara parivattanassa loke paññāyanato. Ayamattho pubbe citta yamakadīpaniyaṃ vitthārato vuttoyevāti. Samanantarapaccaya dīpanā niṭṭhitā.



5. 等无间缘
缘法分析和缘生法分析与无间缘相同。
为什么称为等无间？以极好的无间义为等无间。就像在石柱等中的色聚虽然结合为一，但由于是色法性质，有形状种类，其中必定有限界色。两个色聚之间必定有所谓的间隙，所谓的空隙。但前后两个心心所聚不是这样。它们由于是无色法性质，无形状种类，由于中间没有所谓的任何限界法、虚空间隙，是完全无间隙的。世间也看不到两个聚之间的所谓间隙。因此这些有情对心有"常、恒、稳固、不变异法"的常想。如此以极好的无间义为等无间。"无间义"是指如前所说"以在自己无间使与自己相似的其他法生起义"。
如此，在灭尽定时，所谓前心是非想非非想处心，所谓后心是圣果心，两心之间一日夜或二日夜乃至七日夜是无心的。在无想有情地，在前欲界的死心是所谓前心，在后欲界的结生心是所谓后心，两心之间在无想有情界五百劫中人是无心的。那里两个前心是否没有在自己无间使与自己相似的其他法生起的缘力？不是没有。但是由于被极大的修习决意力阻碍，前心在灭时是带着无间使其他法生起的力而灭，后心在生时不是在那刹那结合而生，而是在很久之后才生。仅仅这样也不能说"前心没有所谓的无间使其他法生起的力"或"它们不是所谓的无间缘法"。就像国王的战士，有时国王观时机说："你们现在不要作战，不是作战时机，要在某时才作战。"他们那时不作战而行动。即使如此，也不能说"他们没有所谓的作战能力"或"他们不是所谓的战士"。
这里可能有人会说，在这个缘中说"它们由于是无色法性质，无形状种类，由于中间没有所谓的任何限界法而完全无间隙"。如此，前面在所缘缘中以鼓声琵琶声的譬喻所说的心的刹那刹那生灭，我们应当如何接受呢？由于在世间显现互相对立的种种心即使在刹那间也有前后转变。这个意义在前面心双解释中已详细说过。等无间缘解释完毕。

6. Sahajātapaccayo

Paccayadhammavibhāgo ca paccayuppannadhammavibhāgoca vuccati. Ekato uppannā sabbepi cittacetasikā dhammā aññamaññaṃ sahajāta paccayā ca honti sahajātapaccayuppannā ca. Paṭisandhināmakkhandhā ca paṭisandhisahajātaṃ hadayavatthu ca aññamaññaṃ sahajātapaccayā ca honti sahajātapaccayuppannā ca. Sabbāni mahābhūtānipi aññamaññaṃ sahajātapaccayā ca honti paccayuppannadhammā ca. Paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe sabbāni kammajarūpāni ca pavattikāle tassa tassa cittassa uppādakkhaṇe tena tena cittena jātāni sabbāni cittajarūpāni ca sahajātacittassa paccayuppannāni nāma. Sabbāni upādārūpāni sahajātamahābhūtānaṃ paccayuppannāni nāma.

Kenaṭṭhena sahajāto, kenaṭṭhena paccayo. Saha jānanaṭṭhena sahajāto, upakārakaṭṭhena paccayo. Tattha sahajānanaṭṭhenāti yo dhammo jāyamāno attano paccayuppannehi dhammehi saheva sayañca jāyati uppajjati, attano paccayuppanne ca dhamme attanā saheva janeti uppādeti, tassa so attho sahajānanaṭṭho nāma.

Yathā sūriyo nāma udayanto sūriyātape ca sūriyā loke ca attanā saheva janayanto udeti. Yathā ca padīpo nāma jalanto padīpātape ca padīpāloke ca attanā saheva janayanto jalati. Evamevaṃ ayaṃ paccayadhammo uppajjamāno attano paccayuppannadhamme attanā saheva uppādeti. Tattha sūriyo viya ekameko nāma dhammo, sūriyātapā viya taṃsampayuttadhammā, sūriyālokā viya sahajātarūpadhammā. Tathā sūriyo viya ekameko mahābhūtarūpadhammo, sūriyātapā viya sahajātamahābhūtadhammā, sūriyālokā viya sahajātaupādārūpadhammā, esa nayo padīpupamāyapīti. Sahajātapaccayadīpanā niṭṭhitā.

7. Aññamaññapaccayo

Sahajātapaccaye vibhattesu dhammesu yo yo paccaya dhammoti vutto, so so eva idha paccayadhammo ceva paccayuppanna dhammo ca hoti. Sabbepi cittacetasikā dhammā aññamaññassa paccayadhammā ca honti aññamaññassa paccayuppannadhammā. Sahajātā cattāro mahābhūtā aññamaññassa paccayadhammā ca honti aññamaññassa paccayuppannadhammā ca. Paṭisandhināmakkhandhā ca paṭisandhi sahajātaṃ hadayavatthurūpañca aññamaññassa paccayadhammā ca honti aññamaññassa paccayuppannadhammā ca. Attho suviññeyyoyeva.

Yathā aññamaññaṃ nissāya ussāpitā tayo daṇḍā aññamaññassa nissayā ca honti, aññamaññaṃ nissitā ca. Tesu ekamekasmiṃ ussite sabbe ussitā honti, ekamekasmiṃ patante sabbe patanti. Evaṃ aññamaññadhammā ca daṭṭhabbā.

Ettha vadeyyuṃ, sabbe cetasikā dhammā cittapaccayaṃ alabha mānā uppajjituṃ na sakkontīti yuttaṃ. Kasmā. Phusanādīnaṃ cetasika kiccānaṃ vijānanakiccapubbaṅgamattā, manopubbaṅgamāti hi vuttaṃ. Cittaṃ pana cetasikapaccayaṃ alabhamānaṃ uppajjituṃ na sakkotīti na yujjeyyāti. Vuccate, cetasikadhammā nāma cittassa sahāyaṅgāni honti. Tasmā tehi vinā cittampi uppajjituṃ na sakkotiyeva. Eseva nayo catūsu mahābhūtesupīti. Upādārūpāni pana mahābhūtānaṃ nissandamattattā sahāyaṅgāni na hontīti. Nanu āhārarūpañca jīvitarūpañca paccayavisesattā sahāyaṅgaṃ hotīti. Vuccate, ṭhitiyā eva sahāyaṅgaṃ hoti. Na uppāde. Idha pana uppāde sahāyaṅgaṃ adhippetanti. Aññamaññapaccayadīpanā niṭṭhitā.



6. 俱生缘
现在说缘法分析和缘生法分析。一切同时生起的心心所法互相是俱生缘也是俱生缘生法。结生名蕴和结生俱生心所依处互相是俱生缘也是俱生缘生法。一切大种互相是俱生缘也是缘生法。在结生心生起刹那的一切业生色，在转起时在那个那个心生起刹那由那个那个心所生的一切心生色是俱生心的缘生法。一切所造色是俱生大种的缘生法。
为什么称为俱生？为什么称为缘？以共同生起义为俱生，以助益义为缘。其中"共同生起义"是指，任何法在生起时与自己的缘生法一起自己生起，也使自己的缘生法与自己一起生成生起，这就是它的共同生起义。
就像太阳升起时与阳光和日光一起生成而升起。就像灯燃烧时与灯热和灯光一起生成而燃烧。同样地，这个缘法在生起时使自己的缘生法与自己一起生起。其中，如太阳般是每一个名法，如阳热般是相应法，如日光般是俱生色法。同样地，如太阳般是每一个大种色法，如阳热般是俱生大种法，如日光般是俱生所造色法，灯的譬喻也是这样的道理。俱生缘解释完毕。
7. 相互缘
在俱生缘中所分别的法中，凡说是缘法的，那个在这里既是缘法也是缘生法。一切心心所法互相是缘法也互相是缘生法。俱生四大种互相是缘法也互相是缘生法。结生名蕴和结生俱生心所依处互相是缘法也互相是缘生法。义理很容易理解。
就像互相支撑而竖立的三根杖互相是所依也互相被依止。其中一根竖立时都竖立，一根倒下时都倒下。应当如是看待相互法。
这里可能有人会说，一切心所法不得到心的缘就不能生起是合理的。为什么？因为触等心所作用以了知作用为前导，所说"意为前导"。但心不得到心所的缘就不能生起则不合理。我们回答：心所法是心的助伴分。因此心离开它们也确实不能生起。对四大种也是这样的道理。但所造色只是大种的流出而已，不是助伴分。难道段食色和命根色由于是特殊缘而成为助伴分吗？我们回答：只是在住位才成为助伴分，不是在生起时。这里是指在生起时的助伴分。相互缘解释完毕。

8. Nissayapaccayo

Tividho nissayapaccayo, sahajātanissayo vatthu purejātanissayo vatthārammaṇapurejātanissayo.

Tattha katamo sahajātanissayo. Sabbo sahajāta paccayo sahajātanissayo. Tasmā tattha paccayavibhāgo ca paccayuppannavibhāgo ca sahajātapaccaye vuttanayena veditabbo.

Katamo pana vatthupurejātanissayo. Cha vatthūni cakkhu vatthu sotavatthu ghānavatthu jithavatthu kāyavatthu hadayavatthu. Imāni chavatthūni pavattikāle sattānaṃ viññāṇadhātūnaṃ vatthupure jātanissayo.

Vatthurūpameva purejātaṃ hutvā nissayo vatthupurejāta nissayo. Tattha cittacetasikānaṃ nissayaṭṭhānaṭṭhena vatthu nāma. Purejātanti attano attano paccayuppannassa dhammassa uppattikkhaṇato purime khaṇe jātaṃ.

Tattha paṭisandhicittaṃ tadā purejātassa vatthurūpassa abhāvato attanā sahuppannameva hadayavatthurūpaṃ nissāya uppajjati. Paṭhama bhavaṅgacittaṃ pana paṭisandhicittena sahuppannahadaya vatthurūpaṃ nissāya uppajjati. Dutiyabhavaṅgacittaṃ paṭhamabhavaṅgacittena sahuppannaṃ nissāya uppajjati. Evaṃ tatiyabhavaṅgacittaṃ dutiya bhavaṅgacittena sahuppannantiādinā yāvamaraṇāsannakālā dvinnaṃ manodhātumanoviññāṇadhātūnaṃ vatthupurejātanissayo veditabbo.

Yathā vīṇāsaddā nāma vīṇātantīsu vīṇādaṇḍakehi paharaṇavegena eva jāyanti, no aññathā. Tathā pañcaviññāṇāni nāma pañcavatthusaṅkhātesu pañcadvāresu pañcannaṃ ārammaṇānaṃ āpātā gamanavegena eva jāyanti, no aññathā.

Āpātāgamanañca tesaṃ dvārārammaṇānaṃ ṭhitipattakāle eva hoti. Āpātāgamanapaccayā ca dvikkhattuṃ bhavaṅgaṃ calati. Bhavaṅgacalana paccayā ca āvajjanaṃ uppajjati. Āvajjanapaccayā ca tāni pañcaviññāṇāni uppajjanti. Tasmā cakkhādīni pañcavatthūni pure atītabhavaṅgacittassa uppādakkhaṇe uppannāni eva pañcaviññāṇadhātūnaṃ vatthupurejātapaccayā honti.

Maraṇāsannakāle pana sabbāni cha vatthūni cuticittato pure sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇe eva uppajjanti, tato paraṃ na uppajjanti. Tasmā maraṇāsannakāle bhavaṅgacittāni ca sabbāni chadvārikavīthicittāni ca cuticittañca puretaraṃ uppannāni tāniyeva attano attano vatthūni nissāya uppajjanti. Ayaṃ vatthupurejāta nissayo.

Katamo pana vatthārammaṇapurejātanissayo. Yadā attano ajjhattaṃ vatthurūpaṃ ārabbha yaṃ rūpaṃ nissāya mama manoviññāṇaṃ vattati, etaṃ mama eso hamasmi eso me attāti evaṃ taṇhāmāna diṭṭhīhi gahaṇavasena vā etaṃ aniccaṃ etaṃ dukkhaṃ etaṃ anattāti evaṃ sammasanavasena vā āvajjanādīni manodvārikavīthi cittāni pavattanti. Tadā taṃ taṃ vatthurūpaṃ paccekaṃ tesaṃ nissayavatthu ca hoti tesaṃ ārammaṇañca. Tasmā taṃ taṃ hadayarūpaṃ tassa tassa cittuppādassa vatthārammaṇapurejātapaccayo hoti. Ayaṃ vatthārammaṇa purejātanissayo. Evaṃ nissayapaccayo tividho hoti.

Idha suttantanissayopi vattabbo. Ime manussā vā tiracchānagatā vā rukkhādayo vā mahāpathaviyaṃ patiṭṭhitā, mahā pathavī ca heṭṭhā mahāudakakkhandhe, mahāudakakkhandho ca heṭṭhā mahāvātakkhandhe, mahāvātakkhandho ca heṭṭhā ajaṭākāse, manussā gehesu, bhikkhū vihāresu, devā dibbavimānesūtiādinā sabbaṃ lokappavattiṃ ñatvā nissayapaccayo veditabbo. Nissayapaccayadīpanā niṭṭhitā.



8. 依止缘
依止缘有三种：俱生依止、所依前生依止、所依所缘前生依止。
其中什么是俱生依止？一切俱生缘是俱生依止。因此那里的缘分析和缘生分析应当知道如俱生缘所说的方法。
什么是所依前生依止？六所依是：眼所依、耳所依、鼻所依、舌所依、身所依、心所依。这六所依在转起时是有情诸识界的所依前生依止。
所依色作为前生而成为依止是所依前生依止。其中以作为心心所的依止处义为所依。"前生"是指在自己各自的缘生法的生起刹那之前刹那生起。
其中结生心由于那时没有前生所依色，依止与自己俱生的心所依色而生起。但第一有分心依止与结生心俱生的心所依色而生起。第二有分心依止与第一有分心俱生的而生起。如是第三有分心依止与第二有分心俱生的等，直到临终时，应当知道两种意界意识界的所依前生依止。
就像琵琶声是由敲击琵琶柄对琵琶弦的力量而生，不是其他方式。同样地，五识是由五所缘撞击称为五所依的五门的力量而生，不是其他方式。
它们的门和所缘的撞击是在住位时发生。由于撞击，有分波动两次。由于有分波动，转向生起。由于转向，那些五识生起。因此眼等五所依是在已过去有分心的生起刹那已生起的，是五识界的所依前生缘。
但在临终时，所有六所依在死心之前第十七个有分心的生起刹那生起，此后不生起。因此在临终时，有分心和一切六门心路心及死心依止那些在更早生起的各自所依而生起。这是所依前生依止。
什么是所依所缘前生依止？当缘取自己内在的所依色而"依止这色我的意识运作，这是我的，我是这个，这是我的我"，如此以贪、慢、见的执取方式，或者"这是无常，这是苦，这是无我"，如此以观察方式，转向等意门心路心运作时。那时那个那个所依色对它们各自既是依止所依也是所缘。因此那个那个心色是那个那个心生起的所依所缘前生缘。这是所依所缘前生依止。如此依止缘有三种。
这里应当说经典的依止。这些人或畜生或树等安住在大地上，大地在下方的大水聚中，大水聚在下方的大风聚中，大风聚在下方的虚空中，人在房屋中，比丘在寺院中，天神在天宫中等，知道一切世间运作后应当了知依止缘。依止缘解释完毕。

9. Upanissayapaccayo

Tividho upanissayapaccayo, ārammaṇūpanissayo anantarūpanissayo pakatūpanissayo. Tattha ārammaṇūpa nissayo ārammaṇādhipatipaccayasadiso, anantarūpanissayo anantarapaccayasadiso.

Katamo pakatūpanissayo. Sabbepi atītānāgata paccuppannā ajjhattabahiddhābhūtā cittacetasikarūpadhammā ca nibbānañca paññatti ca sabbesaṃ paccuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ yathārahaṃ pakatūpanissayo.

Tattha atīto parinibbuto amhākaṃ buddho ca dhammo ca ariyasāvakasaṅgho ca sammutisaṅghaparamparā ca amhākaṃ pacchima janānaṃ kusaluppattiyā pakatūpanissayapaccayo. Tathā loke atītā kālaṅkatā mātāpitaro ca ācariyā ca paṇḍitasamaṇabrāhmaṇā ca pākaṭā nānātitthācariyā ca mahiddhikā mahānubhāvā porāṇakarājāno ca pacchimakānaṃ janānaṃ kusaluppattiyā vā akusaluppattiyā vā sukhadukkhuppattiyā vā pakatūpanissayo. Tathā hi te pacchimakānaṃ janānaṃ atthāya nānāsaddhammapaññattiyo vā nānāasaddhammapaññattiyo vā nānālokūpakaraṇāni vā pure paṭṭhapesuṃ. Pacchimajanā ca tehi paṭṭhapitesu dānasīlādidhammesu vā lokacāritta kulagottacāritta dhammesu vā nānādiṭṭhivādesu vā nānākammāyatanasippāyatana vijjāṭhānesu vā yathāpaṭṭhapitesu gāmanigamanagarakhettavatthu taḷākapokkharaṇiāvāṭādīsu vā geharathasakaṭanāvā sampotasambandhādīsu vā jātarūparajatamaṇimuttādīsu vā dāyajjaṃ paṭipajjantā loke vaḍḍhanti.

Anāgatopi metteyyo nāma buddho ca tassa dhammo ca tassa saṅgho ca etarahi bahujjanānaṃ pāramipuññappavattiyā pakatūpanissayapaccayo. Tathā imasmiṃ bhave ca pacchime kāle paṭilabhissamānā issariyaṭṭhānadhanadhaññasampattiyo purime kāle ṭhitānaṃ mahājanānaṃ nānābhisaṅkhāruppattiyā pakatūpanissaya paccayo. Anāgatabhave ca anubhavissamānā bhavasampatti bhoga sampattiyo maggaphalanibbānasampattiyo ca etarahi paccuppannabhave ṭhitānaṃ dānasīlādipuññakiriyuppattiyā pakatūpanissayapaccayo. Yathā hi loke hemante kāle dhaññapphalāni labhissāmāti vassike kāle kassanavappanakammāni ārabhanti, kamme siddhe taṃ taṃ dhanaṃ labhissāmāti pubbabhāge taṃ taṃ vīriyakammaṃ vā taṃ taṃ paññākammaṃ vā ārabhanti. Tattha dhaññapphalappaṭilābho ca taṃ taṃ dhanappaṭi lābhoca taṃ taṃ kammārambhassa anāgatapakatūpanissayapaccayo taṃ taṃ kammārambho ca dhaññapphalappaṭilābhassa ca taṃ taṃ dhanappaṭi lābhassa ca atītapakatūpanissayapaccayo. Evameva pacchime anāgate kāle nānākammapphalāni sampassantā patthayantā mahājanā purime paccuppanne kāle nānāpuññakammāni ārabhanti. Tattha puññapphalāni puññakammānaṃ anāgatapakatūpanissayapaccayo. Puññakammāni puññapphalānaṃ atītapakatūpanissayapaccayo. Tasmā anāgatapakatūpanissayopi atītapakatūpanissayo viya atimahanto paccayo hoti.

Paccuppannā buddhāyo paccayā paccuppannānaṃ manussadevabrahmānaṃ paccuppannā mātāpitaro paccuppannānaṃ puttadhītādīnaṃ paccuppannapakatūpa nissayo nāma. So supākaṭoyeva.


9. 亲依止缘
亲依止缘有三种：所缘亲依止、无间亲依止、自然亲依止。其中所缘亲依止与所缘增上缘相似，无间亲依止与无间缘相似。
什么是自然亲依止？一切过去、未来、现在，内在、外在的心、心所、色法以及涅槃和概念，是一切现在心心所法适当的自然亲依止。
其中过去已般涅槃的我们的佛陀、法、圣弟子僧以及世俗僧传承，是我们后代人善的生起的自然亲依止缘。同样地，世间过去已故的父母、师长、贤明的沙门婆罗门、著名的各种外道师、大神通大威力的古代国王，是后代人善的生起或不善的生起或苦乐的生起的自然依止。因为他们为后代人的利益而预先建立了各种正法施设或各种邪法施设或各种世间用具。后代人在他们所建立的布施、持戒等法，或世间习俗、家族习俗法，或各种见论，或各种业处、工艺处、明处，或所建立的村、镇、城、田地、住处、池塘、莲池、水井等，或房屋、车乘、船舶、桥梁等，或金、银、宝石、珍珠等中继承而在世间增长。
未来的弥勒佛陀、他的法、他的僧团，是现在许多人波罗蜜功德运作的自然亲依止缘。同样地，在此世和后时将获得的权位、财富、谷物等资具，是前时住立的大众各种行为生起的自然亲依止缘。未来世将经历的有资具、财资具、道果涅槃资具，是现在现世住立的布施、持戒等功德业生起的自然亲依止缘。就像世间在冬季想"我们将获得谷物果实"而在雨季开始耕种播种工作，在工作成就时想"我们将获得那个那个财富"而在前分开始那个那个精进工作或那个那个智慧工作。其中谷物果实的获得和那个那个财富的获得是那个那个工作开始的未来自然亲依止缘，那个那个工作开始是谷物果实获得和那个那个财富获得的过去自然亲依止缘。同样地，大众观见希望后来未来时的各种业果，在前面现在时开始各种功德业。其中功德果是功德业的未来自然亲依止缘。功德业是功德果的过去自然亲依止缘。因此未来自然亲依止像过去自然亲依止一样是极大的缘。
现在的佛陀等是现在的人天梵众的，现在的父母是现在的儿女等的，称为现在自然亲依止。这是很明显的。


Ajjhattabhūtā pakatūpanissayadhammā nāma buddhādīsu saviññāṇakasantānesu uppannā paccayadhammā. Bahiddhābhūtā pakatūpanissayadhammā nāma sattānaṃ patiṭṭhānabhūtā pathavipabbatanadī samuddādayo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ bahūpakārā araññavanarukkha tiṇapubbaṇṇāparaṇṇādayo candasūriyagahanakkhattādayo vassodakaaggivātasītauṇhādayo ca sabbepi te sattānaṃ kusaluppattiyā vā akusaluppattiyā vā sukhuppattiyā vā dukkhuppattiyā vā balavapaccayā honti.

Ime janā diṭṭheva dhamme parinibbāyissāmāti bodhipakkhiya dhamme vā bhāventi, anāgate buddhakāle parinibbāyissāmāti pāramīdhamme vā paripūrenti. Tattha nibbānaṃ tesaṃ dhammānaṃ uppattiyā balavapaccayo hoti.

Loke nānāvohārabhūtā nāmapaññattiyo ca buddha sāsane tipiṭakapariyattidhammabhūtā nāmapaññattiyo ca tesaṃ tesaṃ atthānaṃ jānanatthāya balavapaccayo.

Tattha saṅkhatadhammā nāma paccaye sati uppajjanti, asati nuppajjanti. Uppajjitvāpi paccaye sati tiṭṭhanti, asati na tiṭṭhanti. Tasmā tesaṃ uppattiyā vā ṭhitiyā vā paccayo nāma icchitabbo. Nibbānaṃ pana paññatti ca asaṅkhatadhammā honti ajātidhammā anuppādadhammā nicca dhammā dhuvadhammā. Tasmā tesaṃ uppādāya vā ṭhitiyā vā paccayo nāma natthīti.

Kusalo kusalassa upanissayo. Saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyatītiādinā supākaṭo. Tathā rāgaṃ upanissāya pāṇaṃ hanati, adinnaṃ ādiyatītiādinā sappāyaṃ utuṃ sappāyaṃ bhojanaṃ upanissāya kāyikaṃ sukhaṃ paccanubhotītiādinā ca akusalo akusalassa, abyākato abyākatassa upanissayopi supākaṭo.

Kusalo pana akusalassapi balavūpanissayo. Dānaṃ datvā tena dānena attānaṃ ukkaṃseti, paraṃ vambheti. Tathā sīla sampanno hutvā samādhisampanno hutvā paññāsampanno hutvā attānaṃ ukkaṃseti, paraṃ vambheti.

Kusalo abyākatassapi balavūpanissayo. Sabbāni catubhūmikakusalakammāni vā kammaparivārāni kusalāni vā kālantare catubhūmikānaṃ vipākābyākatānaṃ balavūpanissayo. Dānapāramiṃ pūrentā pūraṇakāle bahuṃ kāyikadukkhaṃ paccanubhavanti. Tathā sīlapāramiṃ nikkhamapāramiṃ paññāpāramiṃ vīriyapāramiṃ khantipāramiṃ saccapāramiṃ adhiṭṭhānapāramiṃ mettāpāramiṃ upekkhā pāramiṃ. Eseva nayo jhānabhāvanā maggabhāvanāsupi.

Akusalo kusalassapi balavūpanissayo. Idhekacco pāpaṃ katvā pacchā vippaṭisārī hutvā tassa pāpassa pahānāya dānasīlajhānamaggakusalāni sampādeti. Taṃ pāpaṃ tesaṃ kusalānaṃ balavūpanissayo.

Akusalo abyākatassapi balavūpanissayo. Idha bahū janā duccaritāni katvā catūsu apāyesu patitvā apāyadukkhaṃ paccanubhavanti. Diṭṭhadhammepi keci attano vā parassa vā duccaritakamma paccayā bahuṃ dukkhaṃ paccanubhavanti. Keci duccaritakammena dhanaṃ labhitvā sukhaṃ paccanubhavanti. Bahujjanā rāgamūlakaṃ bahuṃ dukkhaṃ paccanubhavanti, dosamūlakaṃ diṭṭhimūlakaṃ mānamūlakanti.

Abyākato kusalassapi balavūpanissayo. Dhana sampattiyā dānaṃ deti, sīlaṃ pūreti, paññaṃ pūreti, bhāvanāsappāyaṃ āvāsaṃ vā leṇaṃ vā guhaṃvā rukkhaṃ vā araññaṃ vā pabbataṃ vā gocaragāmaṃ vā utusappāyaṃ vā āhārasappāyaṃ vā labhitvā taṃ taṃ bhāvanaṃ bhāveti.


内在自然亲依止法是指在佛陀等有识相续中生起的缘法。外在自然亲依止法是指作为有情安住处的地、山、河、海等，对那些那些有情多有助益的林、树、草、前谷物、后谷物等，月、日、蚀、星等，雨、水、火、风、冷、热等，这一切对有情善的生起或不善的生起或乐的生起或苦的生起是强力缘。
这些人想"我们将在现法中般涅槃"而修习菩提分法，或想"我们将在未来佛时般涅槃"而圆满波罗蜜法。其中涅槃是那些法生起的强力缘。
世间各种言说的名称施设和佛教三藏教法的名称施设，是知道那些那些义的强力缘。
其中有为法在有缘时生起，无时不生起。生起后在有缘时住立，无时不住立。因此它们的生起或住立需要所谓的缘。但涅槃和概念是无为法，不生法，不起法，常法，恒法。因此它们的生起或住立没有所谓的缘。
善是善的亲依止。"依止信而布施，受持戒"等很明显。同样地"依止贪而杀生，不与取"等，以及"依止适宜的季节、适宜的食物而经历身乐"等，不善是不善的，无记是无记的亲依止也很明显。
而善也是不善的强力亲依止。布施后以那布施抬高自己，贬低他人。同样地，成为具戒者，成为具定者，成为具慧者而抬高自己，贬低他人。
善也是无记的强力亲依止。一切四地善业或业眷属善在他时是四地异熟无记的强力亲依止。圆满布施波罗蜜时在圆满时经历许多身苦。同样地持戒波罗蜜、出离波罗蜜、智慧波罗蜜、精进波罗蜜、忍辱波罗蜜、真实波罗蜜、决意波罗蜜、慈波罗蜜、舍波罗蜜。在禅修和道修也是这个道理。
不善也是善的强力亲依止。这里有人作恶后成为后悔者，为了断除那恶而成就布施、持戒、禅那、道善。那恶是那些善的强力亲依止。
不善也是无记的强力亲依止。这里许多人作恶行后堕入四恶趣而经历恶趣苦。现法中也有些人因自己或他人的恶行业而经历许多苦。有些人以恶行业获得财富而经历乐。许多人经历以贪为根的许多苦，以嗔为根的，以见为根的，以慢为根的。
无记也是善的强力亲依止。以财资具布施，圆满戒，圆满慧，获得适合修习的住处或洞穴或山洞或树或林或山或行境村或适宜的季节或适宜的食物而修习那个那个修习。


Abyākato akusalassapi balavūpanissayo. Loke cakkhusampadaṃ nissāya bahūni dassanamūlāni akusalāni uppajjanti. Esa nayo sotasampadādīsu . Tathā hatthasampadaṃ pādasampadaṃ satthasampadaṃ āvudhasampadantiādināpi vattabbo. Evaṃ upanissayo tividho hoti.

Idha suttantūpanissayopi vattabbo. Kalyāṇamittaṃ upa nissāya pāpamittaṃ upanissāya gāmaṃ upanissāya araññaṃ upanissāyātiādinā bahūsu ṭhānesu āgato. Api ca pañcaniyāmadhammā sattaloka saṅkhāraloka okāsaloka saṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ lokānaṃ avicchinnappavattiyā balavapaccayā honti. Ayañca attho niyāmadīpaniyaṃ amhehi vitthārato dīpitoti.

Kenaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti. Adhipatibhūtaṃ ārammaṇameva ārammaṇikadhammānaṃ balavanissayaṭṭhena ārammaṇūpa nissayo.

Kenaṭṭhena anantarūpanissayoti. Purimaṃ anantaracittameva pacchimassa anantaracittassa uppajjanatthāya balavanissayaṭṭhena anantarūpanissayo. Mātā viya purimacittaṃ, putto viya pacchimacittaṃ. Yathā mātā attano anantare puttassa uppajjanatthāya balavūpa nissayo hoti, tathā purimacittaṃ pacchimacittassa uppajjanatthāyāti.

Kenaṭṭhena pakatūpanissayoti. Pakatiyāva loke paṇḍitānaṃ pākaṭo upanissayo pakatūpanissayo.

Ettha ca anantarūpanissayānubhāvo anantaracitte eva pharati. Pakatūpanissayānubhāvo pana dūrepi pharatiyeva. Tathā hi imasmiṃ bhave purimesu divasesu vā māsesu vā saṃvaccharesu vā diṭṭhasutaghāyitasāyitaphusitaviññātāni ārammaṇāni pacchātathārūpe paccaye sati vassasatepi manodvāre āpātaṃ āgacchanti. Idaṃ nāma pubbe mayā diṭṭhaṃ sutantiādinā sattā anussaranti. Opapātikasattā pana purimabhavaṃpi anussaranti. Tathā manussesupi appekacce jātissarasaññālābhino. Tathā pubbe anekasatasahassesu diṭṭhādīsu vatthūsu pacchā ekasmiṃ khaṇe ekaṃ vatthuṃ disvā vā sutvā vā tasmiṃ eva khaṇe bahūsupi tesu manoviññāṇasantānaṃ pharamānaṃ pavattatīti. Upanissayapaccaya dīpanā niṭṭhitā.



无记也是不善的强力亲依止。在世间依止眼资具生起许多以见为根的不善。这个道理在耳资具等也是如此。同样地也应当说依止手资具、足资具、武器资具、兵器资具等。如此亲依止有三种。
这里也应当说经典亲依止。在许多处提到"依止善友，依止恶友，依止村落，依止林野"等。而且五种决定法是有情世间、行世间、器世间这三世间不间断运作的强力缘。这个义理我们在决定解释中已详细解释。
为什么称为所缘亲依止？作为增上的所缘本身以对所缘诸法的强力依止义为所缘亲依止。
为什么称为无间亲依止？前无间心本身以对后无间心生起的强力依止义为无间亲依止。前心如母亲，后心如儿子。就像母亲是儿子在自己无间生起的强力亲依止，同样地前心对后心的生起。
为什么称为自然亲依止？在世间由本性对智者明显的亲依止为自然亲依止。
这里无间亲依止的威力只在无间心中遍满。但自然亲依止的威力即使在远处也遍满。因此在此世前面的日子或月份或年份中所见、所闻、所嗅、所尝、所触、所知的所缘，后来在那样的缘时即使百年后也来撞击意门。有情忆念"这是我以前所见、所闻"等。而化生有情也忆念前世。同样地在人中也有一些得宿命念的人。同样地在前面数十万所见等事中，后来在一刹那见到或听到一件事时，在那刹那中心识相续遍满运作于那许多事中。亲依止缘解释完毕。

10. Purejātapaccayo

Tividho purejātapaccayo. Vatthupurejātapaccayo ca ārammaṇapurejātapaccayo ca vatthārammaṇapurejātapaccayo ca.

Tattha vatthupurejāto ca vatthārammaṇapurejāto ca pubbe nissayapaccaye nissayanāmena vuttā eva.

Ārammaṇapurejāto nāma paccuppannāni aṭṭhārasanipphannarūpāni eva. Tesupi paccuppannāni rūpasaddādīni pañcārammaṇāni pañcannaṃ pañcaviññāṇa vīthicittānaṃ niyamato ārammaṇapurejātapaccayā honti. Yathā hi vīṇāsaddā nāma vīṇātantīsu vīṇādaṇḍakena paharaṇa paccayā eva uppajjanti. Evañca sati te saddā purejātāhi vīṇātanti vīṇādaṇḍakehi vinā uppajjituṃ na sakkonti. Evamevaṃ pañca viññāṇa vīthicittānipi pañcasu vatthudvāresu pañcannaṃ ārammaṇānaṃ āpātāgamana paccayā eva uppajjanti. Āpātāgamanañca tesaṃ dvinnaṃ ṭhitipattakāle eva hoti. Na kevalañca tasmiṃ kāle tāni pañcārammaṇāni tesu pañcavatthūsu eva āpātamāgacchanti. Atha kho bhavaṅgamanodvārepi āpātaṃ āgacchantiyeva. Tasmiṃ āpātagamanattā eva taṃ bhavaṅgampi dvikkhattuṃ calitvā upacchijjati, bhavaṅgupacchede eva tāni vīthicittāni uppajjanti. Evañca sati tāni vīthicittāni purejātehi vatthu dvārārammaṇehi vinā uppajjituṃ na sakkontīti. Tāni pana sabbānipi aṭṭhārasanipphannarūpāni niruddhāni hutvā atītānipi honti, anuppannāni hutvā anāgatānipi honti. Uppannāni hutvā paccuppannānipi honti. Sabbānipi manoviññāṇavīthicittānaṃ ārammaṇāni honti. Tesu paccuppannāni eva tesaṃ ārammaṇapurejātapaccayā honti. Yadā dūre vā paṭicchanne vā ṭhitaṃ taṃ taṃ ārammaṇavatthuṃ manasā eva ārammaṇaṃ karoti, tadā taṃ taṃ vatthu sace tattha tattha vijjamānaṃ hoti, paccuppannaṃ nāma hoti. Purejātapaccayadīpanā niṭṭhitā.



10. 前生缘
前生缘有三种：所依前生缘、所缘前生缘和所依所缘前生缘。
其中所依前生和所依所缘前生已在前面依止缘中以依止名说过。
所谓所缘前生是指现在的十八完成色。在这些中，现在的色、声等五所缘是五种五识心路心的决定所缘前生缘。就像琵琶声是由琵琶杆击打琵琶弦的缘而生起。如此这些声音离开前生的琵琶弦琵琶杆就不能生起。同样地，五识心路心也是由五所依门中五所缘的撞击缘而生起。它们的撞击是在两者到达住位时发生。不仅在那时这五所缘来撞击这五所依，而且也来撞击有分意门。正是由于这撞击，那有分波动两次后断绝，在有分断绝时那些心路心生起。如此那些心路心离开前生的所依门所缘就不能生起。但是这一切十八完成色灭后成为过去，未生起成为未来，已生起成为现在。一切都是意识心路心的所缘。在这些中只有现在的是它们的所缘前生缘。当以意对远处或隐蔽处的那个那个所缘事物作为所缘时，如果那个那个事物在那里那里存在，就称为现在。前生缘解释完毕。

11. Pacchājātapaccayo

Pacchimaṃ pacchimaṃ paccuppannaṃ cittaṃ purejātassa paccuppannassa catu samuṭṭhānikassa rūpakāyassa vuḍḍhiviruḷhiyā pacchājātapaccayo. Yathā taṃ pacchimavassesu anuvassaṃ vassamānāni vassodakāni purimavassesu jātānaṃ rukkhapotakānaṃ vuḍḍhiviruḷhiyā pacchājāta paccayā hontīti.

Tattha pacchimaṃ pacchimaṃ cittanti paṭhamabhavaṅgato paṭṭhāya yāva cuti cittā sabbaṃ cittaṃ vuccati. Purejātassāti paṭisandhicittena sahuppannaṃ kammajarūpakāyaṃ ādiṃ katvā ajjhattasantānapariyāpanno sabbo catusamuṭṭhānikarūpakāyo vuccati.

Paṭisandhicittena sahuppannassa kammajarūpakāyassa paṭhama bhavaṅgādīni pannarasabhavaṅgacittāni pacchājātapaccayā honti. Paṭisandhi cittaṃ pana tena kāyena sahuppannattā pacchajātaṃ na hoti. Soḷasamabhavaṅgacittañca tassa kāyassa bhijjanakkhette uppannattā paccayo na hoti. Tasmā pannarasabhavaṅgacittānīti vuttaṃ.

Paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe pana dve rūpakāyā uppajjanti kammajarūpakāyo ca utujarūpakāyoca. Tathā bhaṅgakkhaṇepi. Paṭhamabhavaṅgassa uppādakkhaṇe pana tayo rūpakāyā uppajjanti kammajarūpakāyo ca utujarūpakāyo ca cittajarūpakāyo ca. Yadā bahiddhāhārappharaṇaṃ labhitvā ajjhattāhāro āhārajarūpakāyaṃ janeti, tato paṭṭhāya catusamuṭṭhānikā cattāro rūpakāyā dīpa jālā viya pavattanti. Te uppādakkhaṇaṃ atikkamma yāva ṭhitibhāvena dharanti, tāva pannarasacittāni tesaṃ kāyānaṃ pacchājātapaccayā hontiyeva.

Vuḍḍhiviruḷhiyāti catusamuṭṭhānikarūpasantatiyā uparūpari vuḍḍhiyā ca viruḷhiyā ca. Tathāhi purimā purimā cattāro rūpakāyā sace pacchājāta paccayaṃ punappunaṃ labhanti, evaṃ sati te nirujjhantāpi pacchārūpasantatiparamparānaṃ vuḍḍhiyā ca viruḷhiyā ca vepullāya ca balava paccayā hutvā nirujjhantīti. Pacchājātapaccayadīpanā niṭṭhitā.



11. 后生缘
后来后来的现在心是前生的现在四等起色身的增长增盛的后生缘。就像在后雨季年年降下的雨水是前雨季生起的树苗的增长增盛的后生缘。
其中"后来后来的心"是指从第一有分开始直到死心的一切心。"前生的"是指以与结生心俱生的业生色身为开始，属于内在相续的一切四等起色身。
对与结生心俱生的业生色身，从第一有分等的十五个有分心是后生缘。但结生心因为与那色身俱生所以不是后生。第十六有分心因为生起在那色身的坏灭处所以不是缘。因此说十五个有分心。
在结生心的住立刹那，两种色身生起：业生色身和时节生色身。在灭刹那也是如此。但在第一有分的生起刹那，三种色身生起：业生色身、时节生色身和心生色身。当获得外食遍满而内食生起食生色身时，从此以后四等起的四种色身如灯焰般运作。它们超过生起刹那而以住位性持续多久，那么十五心就是那些色身的后生缘。
"增长增盛"是指四等起色相续的上上增长和增盛。因此前前四色身如果一再获得后生缘，如此它们虽灭却成为后色相续系列的增长、增盛、广大的强力缘而灭。后生缘解释完毕。

12. Āsevanapaccayo

Dvādasa akusalacittāni sattarasa lokiyakusala cittāni āvajjanadvayavajjitāni aṭṭhārasakiriyacittānīti satta cattālīsaṃ lokiyajavanacittāni āsevanapaccayo. Tesu nirantarappavattaṃ javanasantatiṃ patvā purimaṃ purimaṃ javanacittaṃ āsevana paccayo. Catūhi maggacittehi pacchimaṃ pacchimaṃ cittaṃ āsevanapaccayuppannaṃ.

Kenaṭṭhena āsevananti. Uparūparipaguṇabhāvavaḍḍhanatthaṃthāma balavaḍḍhanatthañca parivāsaggāhāpanaṭṭhena.

Tattha paguṇabhāvoti punappunaṃ sajjhāyitassa pāḷipāṭhassa sukhena pavattanaṃ viya javanaṭṭhānajavanakiccasaṅkhāte ṭhānakiccavisese pacchima pacchimacittassa sukhena pavattanaṃ. Parivāso nāma koseyyavatthaṃ punappunaṃ sugandhena parivāsanaṃ viya cittasantāne punappunnaṃ rajjanadussanādinā vā arajjana adussanādinā vā parivāsanaṃ. Purimasmiṃ javanacitte niruddhepi tassa javanavego na nirujjhati, pacchimaṃ cittasantānaṃ pharamāno pavattatiyeva. Tasmā pacchimaṃ pacchimaṃ javanacittaṃ uppajjamānaṃ tena vegena paggahitaṃ balavataraṃ hutvā uppajjati. Evaṃ purimacittaṃ attano parivāsaṃ pacchimacittaṃ gaṇhāpeti. Pacchimañca cittaṃ purimassa cittassa parivāsaṃ gahetvā pavattati. Evaṃ santepi so āsevanavego pakatiyā sattahi cittavārehi parikkhayaṃ gacchati, tato paraṃ tadārammaṇavipāka cittaṃ vā uppajjati, bhavaṅga cittavāro vā pavattati.

Idha suttantāsevanapaccayopi vattabbo. Satipaṭṭhānaṃ bhāveti, sammappadhānaṃ bhāveti, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, dhamma vicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti, sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṅkappaṃ bhāvetītiādinā bahūsu ṭhānesu vutto. Tattha bhāvetīti ekaṃpi divasaṃ bhāveti, sattapi divasāni bhāveti, ekaṃpi māsaṃ bhāveti, sattapi māsāni bhāveti, ekaṃpi saṃvaccharaṃ bhāveti, sattapi saṃvaccharāni bhāvetīti attho.

Purimapurimesu bhavesu āsevitāni bhāvitāni bahulī katāni kusalāni vā akusalāni vā pacchimapacchimesu bhavesu balavatarānaṃ kusalānaṃ vā akusalānaṃ vā uppattiyā āsevana paccayo.

Kālantare vā bhavantare vā tādisānaṃ kusalākusalānaṃ uppattiyā paccayo upanissayapaccayo nāma. Tesaṃyeva balavataratthāya paccayo āsevanapaccayo nāma.

Lokepi mahantesu cittabhāvanākammesu vācā bhāvanākammesu kāyabhāvanākammesu aṅgapaccaṅgabhāvanākammesu kammāyatanasippāyatanavijjāṭhānesu ca āsevanā bhāvanā bahulīkammānaṃ nissandaguṇā nāma sandissantiyeva.

Sabbesaṃ khaṇikadhammānaṃ majjhe evarūpassa āsevana paccayassa vijjamānattā purisabalapurisathāmānaṃ uparūpari vaḍḍhana vasena cirakālaṃ pavattitāni purisakammāni nipphattiṃ pāpuṇanti, sabbaññubuddhabhāvaṃpi gacchanti. Āsevanapaccayadīpanā niṭṭhitā.



12. 习行缘
十二不善心、十七世间善心、除两种转向的十八唯作心，这四十七世间速行心是习行缘。在它们中，达到相续速行时，前前速行心是习行缘。对四道心，后后心是习行缘所缘。
为什么称为习行？为了增长上上熟练性和增强力量，以及使得获取熏习的意义。
其中熟练性是指就像反复诵读的经文容易进行，后后心在称为速行处和速行作用的处所作用特殊性中容易进行。所谓熏习是指就像丝绸衣反复以香熏习，在心相续中反复以染、嗔等或离染、离嗔等熏习。虽然前速行心已灭，但它的速行势力不灭，遍满后心相续而运作。因此后后速行心生起时被那势力推动而更强有力地生起。如此前心使后心获取自己的熏习。后心也获取前心的熏习而运作。虽然如此，那习行势力自然在七心刹那耗尽，此后或者生起彼所缘果报心，或者有分心刹那运作。
这里也应当说经典习行缘。在许多处说"修习念处，修习正勤，修习念觉支，修习择法觉支，修习正见，修习正思惟"等。其中"修习"的意思是修习一天或修习七天，修习一月或修习七月，修习一年或修习七年。
在前前世中习行、修习、多作的善或不善，是后后世中更强有力的善或不善生起的习行缘。
在他时或他世中那样的善不善生起的缘称为亲依止缘。对它们更强有力的缘称为习行缘。
在世间也见到在大的心修习业、语修习业、身修习业、肢体修习业、业处工艺处明处中，习行、修习、多作的流转功德。
因为在一切刹那法中存在这样的习行缘，依上上增长人力人勇而长时运作的人业达到成就，也达到一切知佛性。习行缘解释完毕。

13. Kammapaccayo

Duvidho kammapaccayo sahajātakammapaccayo nānākkhaṇika kammapaccayo.

Tattha khaṇattayasamaṅgi bhūtā sabbāpi kusalākusalā byākatacetanā sahajātakamma paccayo. Cetanāsampayuttā sabbepi cittacetasikā dhammāca paṭisandhicittena sahuppannā kammajarūpadhammā ca pavattikāle sabbepi cittajarūpadhammā ca tassa paccayassa paccayuppannā.

Atītā kusalākusalacetanā nānākkhaṇikakamma paccayo. Bāttiṃsavidhā lokiyavipāka cittacetasikā dhammā ca sabbe kammajarūpadhammā ca tassa paccayassa paccayuppannā.

Kenaṭṭhena kammanti. Kiriyāvisesaṭṭhena kammaṃ. Cetanā hi kiriyā viseso hoti sabbakammesu jeṭṭhakattā. Tā hi sabbesu kāyavacīmanokammesu paccupaṭṭhitesu tassa tassa kammassa nipphattatthāya sampayuttadhamme ceteti kappeti saṃvidahati, ekato uṭṭhāpeti, tasmā sabbakammesu jeṭṭhakā hoti. Iti kiriyāvisesaṭṭhena kammaṃ nāma. Karonti etenāti vā kammaṃ. Kiṃ karonti. Kāyikakiriyaṃpi karonti, vācasikakiriyaṃpi karonti, mānasikakiriyaṃpi karonti. Tattha kāyikakiriyā nāma gamanaṭhāna nisajjādayo abhikkamanapaṭikkamanādayo antamaso akkhidalānaṃ ukkhipananikkhipanānipi. Vācasikakiriyā nāma vācāpavattanakiriyā. Mānasikakiriyā nāma sucintita ducintitakiriyā, antamaso pañca viññāṇānaṃ dassanakiccasavanakiccādīnipi. Sabbāpi imā kiriyāyo etāya cetanāya sattā karonti, saṃvidahanti, tasmā sā cetanā kammaṃ nāma.

Attano paccayuppannena saha jāyatīti sahajātaṃ. Sahajātañca taṃ kammañcāti sahajātakammaṃ. Sahajātakammaṃ hutvā paccayo sahajātakamma paccayo. Sahajātakammabhāvena paccayoti vuttaṃ hoti.

Añño kammassa uppattikkhaṇo añño vipākassa uppattikkhaṇoti evaṃ visuṃ visuṃ uppattikkhaṇo etassāti nānākkhaṇikaṃ. Nānākkhaṇikañca taṃ kammañcāti nānākkhaṇikakammaṃ. Nānākkhaṇikakammaṃ hutvā paccayo nānākkhaṇikakammapaccayo. Nānākkhaṇikakammapaccayabhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ariyamaggasampayuttā cetanā attano niruddhānantare eva ariyaphalavipākaṃ janeti, sāpi nānākkhaṇikā eva hoti.

Ettha ca ekā dānakusalacetanā attanā sahajātānaṃ cittacetasikānañca kāyikavācasikakiriyābhūtānaṃ cittajarūpānañca sahajātakammapaccayo. Tāya cetanāya āyatiṃ kālantare uppajjamānassa vipākakkhandhassa ca kammajarūpakkhandhassa ca nānākkhaṇika kammapaccayo. Evaṃ ekā kammapathapattā sucaritaduccaritacetanā dvīsu kālesudvinnaṃ paccayuppannānaṃ dvīhi paccayasattīhi paccayo hotīti.

Ettha ca nānākkhaṇikakammapaccaye kammanti kiriyāviseso. So pana cetanāya niruddhāyapi anirujjhitvā taṃ cittasantānaṃ anugacchatiyeva. Yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati, tadā so kiriyā viseso cutinantare eko attabhāvo hutvā vipaccati pātubhavati. Okāsaṃ pana alabhamānā bhavasataṃpi bhavasahassaṃpi bhavasatasahassaṃpi taṃ santānaṃ anugacchatiyeva. Mahaggatakammaṃ pana laddhokāse sati dutiyabhave brahmaloke eko brahmattabhāvo hutvā vipaccati pātubhavati. Suparipakkakammattā pana dutiyabhaveyeva khīyati, tato paraṃ nānugacchatīti. Kammapaccayadīpanā niṭṭhitā.



13. 业缘
业缘有两种：俱生业缘和异时业缘。
其中具有三刹那的一切善、不善、无记思是俱生业缘。与思相应的一切心心所法，和与结生心俱生的业生色法，以及在转起时一切心生色法是那缘的缘所生。
过去的善不善思是异时业缘。三十二种世间果报心心所法和一切业生色法是那缘的缘所生。
为什么称为业？以特殊作用义为业。因为思是特殊作用，是一切业中的最胜者。因为在一切身语意业现起时，它为了那个那个业的成就而思考、安排、准备、一起发起相应法，所以是一切业中的最胜者。如此以特殊作用义称为业。或者因为以此造作故称为业。造作什么？造作身作用，造作语作用，造作意作用。其中身作用是指行、立、坐等，前进、后退等，乃至眼睑的上举下降。语作用是指语言运转作用。意作用是指善思考、恶思考作用，乃至五识的见作用、闻作用等。有情以这思造作、安排一切这些作用，所以那思称为业。
与自己的缘所生俱生故称俱生。俱生而且是业故称俱生业。成为俱生业而为缘称为俱生业缘。是说以俱生业性为缘。
业的生起刹那与果的生起刹那不同，如此有不同生起刹那故称异时。异时而且是业故称异时业。成为异时业而为缘称为异时业缘。是说以异时业缘性为缘。与圣道相应的思在自己灭无间就生起圣果报，它也是异时的。
这里一个布施善思对与自己俱生的心心所和作为身语作用的心生色是俱生业缘。那思对将来他时生起的果蕴和业生色蕴是异时业缘。如此一个达到业道的善行恶行思在两时中对两个缘所生以两种缘力为缘。
这里在异时业缘中，业是特殊作用。它即使在思已灭时也不灭而随逐那心相续。当获得成熟机会时，那特殊作用在死无间成为一个自体而成熟显现。但不获得机会时即使百世、千世、十万世也随逐那相续。而广大业在获得机会时，在第二世成为梵天界中一个梵天自体而成熟显现。但因为业已善成熟，就在第二世耗尽，此后不再随逐。业缘解释完毕。

14. Vipākapaccayo

Chattiṃsavidhā vipākabhūtā sahajātacittacetasikā dhammā vipāka paccayo. Teyeva aññamaññañca paṭisandhikkhaṇe kammajarūpāni ca pavattikkhaṇe vipāka cittajātāni cittajarūpāni ca vipākapaccayuppannā.

Kenaṭṭhena vipākoti. Vipaccanaṭṭhena vipāko. Vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjanaṃ. Kassa pana dhammassa mudutaruṇabhāvo, kassa vipakkabhāvoti. Nānākkhaṇikakammapaccaya saṅkhātassa atītakammassa mudutaruṇabhāvo, tasseva kammassa vipakkabhāvo.

Tattha ekassa kammassa catasso avatthāyo honti cetanā vatthā kammāvatthā nimittāvatthā vipākāvatthāti.

Tattha tāya cetanāya niruddhāyapi tassā kiriyā viseso na nirujjhati, taṃ cittasantānaṃ anugacchatiyeva. Ayaṃ kammāvatthā nāma.

Nimittāvatthāti taṃ kammaṃ yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati, tadā maraṇāsannakāle tassa puggalassa tameva kammaṃ vā paccupaṭṭhāti, so puggalo tadā dānaṃ dento viya sīlaṃ rakkhanto viya pāṇaghātaṃ vā karonto viya hoti. Kammanimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dāna vatthuādikaṃ vā satthādikaṃ vā aññaṃ vāpi pubbe tassa kammassa upakaraṇabhūtaṃ ārammaṇaṃ tadā tassa puggalassa hatthagataṃ viya hoti. Gatinimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dibbavimānādikaṃ vā nirayaggijālādikaṃ vā uppajjamānabhave upalabhitabbaṃ vā anubhavitabbaṃ vā ārammaṇaṃ tadā dissamānaṃ hoti. Ayaṃ nimittā vatthā nāma.

Vipākāvatthāti sace so puggalo tathā paccupaṭṭhitaṃ taṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā gatinimittaṃ vā ekaṃ ārammaṇaṃ amuñcamāno marati, tadā taṃ kammaṃ tasmiṃbhave vipaccati, taṃ kammaṃ tasmiṃbhave eko attabhāvo hutvā pātubhavati . Tattha purimāsu tīsu avatthāsu taṃ kammaṃ mudutaruṇabhūtaṃ hoti, pacchimaṃ pana vipākāvatthaṃ patvā vipakkabhūtaṃ hoti. Tena vuttaṃ vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjananti. Evaṃ vipakkabhāvaṃ āpanno citta cetasikadhammasamūho vipāko nāma.

Tattha yathā ambapphalāni nāma yadā vipakkabhāvaṃ āpajjanti, tadā sabbaso siniddharūpāni honti. Evamevaṃ vipākadhammā nāma nirussāhā nibyāpārā hutvā sabbaso santarūpā honti. Tesaṃ santarūpattāyeva bhavaṅgacittānaṃ ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti, bhavaṅgato vuṭṭhānakāle taṃ ārammaṇaṃ na jānāti. Tathāhi rattiyaṃ niddāyantassa purimabhave maraṇāsannakāle yathāgahitaṃ kammādikaṃ ārammaṇaṃ ārabbha bhavaṅgasotaṃ pavattamānaṃpi tassa bhavaṅgasotassa taṃ ārammaṇaṃ ārabbha idaṃ nāma me purimabhave ārammaṇaṃ diṭṭhanti kassaci jānanavīthicittassa uppattiyā paccayo na hoti. So puggalo niddāyanakālepi uṭṭhānakālepi purimabhavasiddhaṃ taṃ nimittaṃ na jānāti. Evaṃ nirussāhanibyāpārasantarūpa bhāvena upakārakatā vipākapaccayatā nāmāti. Vipāka paccayadīpanā niṭṭhitā.



14. 果报缘
三十六种作为果报的俱生心心所法是果报缘。那些法彼此之间以及在结生刹那的业生色和在转起刹那的果报心所生的心生色是果报缘所生。
为什么称为果报？以成熟义为果报。所谓成熟是指超越柔软幼嫩性而达到成熟性。但是什么法是柔软幼嫩性，什么是成熟性？称为异时业缘的过去业是柔软幼嫩性，那业本身是成熟性。
其中一个业有四个阶段：思阶段、业阶段、相阶段和果报阶段。
其中那思虽已灭，但它的特殊作用不灭，仍然随逐那心相续。这称为业阶段。
相阶段是指当那业获得成熟机会时，在临死时对那人或者现起那业本身，那人那时好像正在布施、持戒或杀生。或者现起业相，布施物等或刀剑等或其他曾作为那业工具的所缘那时好像在那人手中。或者现起趣相，将在生起的有中将获得或将经历的所缘如天宫等或地狱火焰等那时显现。这称为相阶段。
果报阶段是指如果那人死时不舍那样现起的业或业相或趣相这一所缘，那时那业在那有中成熟，那业在那有中成为一个自体而显现。其中在前三个阶段那业是柔软幼嫩的，但达到最后的果报阶段时成为成熟的。所以说所谓成熟是指超越柔软幼嫩性而达到成熟性。如此达到成熟性的心心所法集称为果报。
其中就像芒果当达到成熟性时，完全成为柔滑形态。同样地所谓果报法成为无励力无作为而完全寂静形态。正因为它们的寂静形态，有分心的所缘是不明显的，从有分出起时不知那所缘。因此对于夜间睡眠者，虽然有分流依临死时所取的业等所缘而运作，但那有分流对那所缘没有成为任何了知心路心生起的缘，说"这是我前世见到的所缘"。那人在睡眠时和起来时都不知道那前世成就的相。如此以无励力无作为寂静形态的帮助性称为果报缘性。果报缘解释完毕。

15. Āhārapaccayo

Duvidho āhārapaccayo rūpāhārapaccayo arūpāhāra paccayo.

Tattha rūpāhārapaccayo nāma kabaḷīkārāhārasaṅkhātaṃ oja rūpaṃ vuccati. So ca ajjhattāhāro bahiddhāhāroti duvidho. Kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ sattānaṃ sabbepi catusamuṭṭhānikarūpadhammā tassa duvidhassa rūpāhārassa paccayuppannā.

Arūpāhāro pana tividho phassāhāro manosañcetanā hāro viññāṇāhāro ca. Tayopete dhammā sahajātānaṃ nāmarūpadhammānaṃ āhārapaccayo honti. Sahajātā ca nāmarūpa dhammā tesaṃ paccayuppannā.

Kenaṭṭhena āhāroti. Bhusaṃ haraṇaṭṭhena āhāro. Bhusaṃ haraṇaṭṭhenātica daḷhaṃ pavattāpanaṭṭhena, cirakālaṃ ṭhitiyā vuḍḍhiyā viruḷhiyā vepullāya upatthambhanaṭṭhenāti vuttaṃ hoti. Jananakiccayuttopi āhāro upatthambhanakiccappadhāno hotīti.

Tattha duvidho rūpāhāro ajjhattasantāne catusamuṭṭhānikaṃ rūpakāyaṃ upabrūhayanto bhusaṃ harati, daḷhaṃ pavatteti, ciraṃ addhānaṃ gameti, taṃ taṃ āyukappapariyosānaṃ pāpetīti āhāro.

Phassāhāro ārammaṇesu iṭṭhāniṭṭharasaṃ nīharanto sampayuttadhamme bhusaṃ harati. Manosañcetanāhāro kāyavacī manokammesu ussāhaṃ janento sampayuttadhamme bhusaṃ harati. Viññāṇāhāro ārammaṇavijānanaṭṭhena pubbaṅgamakiccaṃ vahanto sampayuttadhamme bhusaṃ harati, daḷhaṃ pavatteti, ciraṃ addhānaṃ gametīti āhāro. Sampayuttadhamme bhusaṃ haranto sahajātarūpadhammepi bhusaṃ haratiyeva.

Idha suttantanayopi vattabbo. Yathā sakuṇā nāma cakkhūhi disāvidisaṃ vibhāvetvā pattehi rukkhato rukkhaṃ vanato vanaṃ ākāsena pakkhanditvā tuṇḍakehi phalāphalāni tuditvā yāvajīvaṃ attānaṃ yāpenti. Tathā ime sattā chahi viññāṇehi ārammaṇāni vibhāvetvā chahi manosañcetanāhārehi ārammaṇavatthuppaṭilābhatthāya ussukkanaṃ katvā chahi phassāhārehi ārammaṇesu rasaṃ pātubhavantaṃ katvā sukhadukkhaṃ anubhavanti. Viññāṇehi vā ārammaṇāni vibhāvetvā nāmarūpa sampattiṃ sādhenti. Phassehi ārammaṇesu rasaṃ pātubhavantaṃ katvā ārammaṇarasānubhavanaṃ vedanaṃ sampādetvā taṇhāvepullaṃ āpajjanti. Cetanāhi taṇhāmūlakāni nānākammāni pasavetvā bhavato bhavaṃ saṃsaranti. Evaṃ āhāradhammānaṃ mahantaṃ āhārakiccaṃ veditabbanti. Āhārapaccayadīpanā niṭṭhitā.



15. 食缘
食缘有两种：色食缘和非色食缘。
其中色食缘是指称为段食的食素色。它分为内食和外食两种。一切四等起色法是那两种色食的缘所生，对以段食为食的有情。
而非色食有三种：触食、意思食和识食。这三法是名色法的食缘。而俱生的名色法是它们的缘所生。
为什么称为食？以强力持运义为食。"以强力持运义"是说以坚固令转起义，以长时住立、增长、增盛、广大的支持义。具有生起作用的食也以支持作用为主。
其中两种色食增益内相续的四等起色身而强力持运，坚固令转起，令长时持续，令达到那个那个寿量的终点，故称为食。
触食抽取所缘中可意不可意味而强力持运相应法。意思食在身语意业中生起励力而强力持运相应法。识食以了别所缘义担负前导作用而强力持运相应法，坚固令转起，令长时持续，故称为食。强力持运相应法时也强力持运俱生色法。
这里也应当说经典法。就像鸟以眼观察四方八方，以翅从树到树、从林到林飞翔空中，以喙啄取果实，终生维持自己。如此这些有情以六识观察所缘，以六意思食为获得所缘事物而努力，以六触食使所缘中的味显现而经历苦乐。或以诸识观察所缘而成就名色圆满。以诸触使所缘中的味显现而完成经历所缘味的受后达到爱的广大。以诸思产生以爱为根的种种业而从有到有轮回。如此应知食法的大食作用。食缘解释完毕。

16. Indriyapaccayo

Tividho indriyapaccayo sahajātindriyapaccayo pure jātindriyapaccayo rūpajīvitindriyapaccayo.

Tattha pannarasindriyadhammā sahajātindriyapaccayo nāma, jīvitindriyaṃ manindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyanti. Tehi sahajātā cittacetasikadhammā ca rūpadhammā ca tassa paccayuppannā.

Pañcindriyarūpāni purejātindriyapaccayo, cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ. Pañcaviññāṇacitta cetasika dhammā tassa paccayuppannā.

Ekaṃ rūpajīvitindriyaṃ rūpajīvitindriyapaccayo. Sabbāni kammaja rūpāni jīvitarūpavajjitāni tassa paccayuppannāni.

Kenaṭṭhena indriyanti. Issariyaṭṭhena indriyaṃ. Tattha kattha issariyanti. Attano attano paccayuppannesu dhammesu issariyaṃ. Kasmiṃ kasmiṃ kicce issariyanti . Attano attano kicce issariyaṃ. Nāmajīvitaṃ sampayuttadhammānaṃ jīvanakicce issariyaṃ. Jīvanakicceti āyuvaḍḍhanakicce, santatiṭhitiyā cirakālaṭhitikicceti attho. Manindriyaṃ ārammaṇaggahaṇakicce sampayuttadhammānaṃ issariyaṃ. Avaseso indriyaṭṭho pubbe indriyayamakadīpaniyaṃ vuttoyeva.

Ettha vadeyya, dve itthindriyapurisindriyadhammā indriyabhūtā samānāpi kasmā indriyapaccaye visuṃ na gahitāti. Paccayakiccassa abhāvato. Tividhañhi paccayakiccaṃ jananakiccañca upatthambhanakiccañca anupālanakiccañca. Tattha yo paccayo paccayuppannadhammassa uppādāya paccayo hoti, yasmiṃ asati paccayuppanno dhammo na uppajjati, tassa paccayakiccaṃ jananakiccaṃ nāma. Yathā anantarapaccayo. Yo paccayo paccayuppannadhammassa ṭhitiyā ca vuḍḍhiyā ca viruḷhiyā ca paccayo hoti, yasmiṃ asati paccayuppanno dhammo na tiṭṭhati na vaḍḍhati na virūhati, tassa paccayakiccaṃ upatthambhanakiccaṃ nāma. Yathā pacchājātapaccayo. Yo paccayo paccayuppannassa dhammassa pavattiyā paccayo hoti, yena vinā paccayuppanno dhammo cirakālaṃ na pavattati, santati gamanaṃ chijjati, tassa paccaya kiccaṃ anupālanakiccaṃ nāma. Yathā rūpa jīvitindriyapaccayo. Ete pana dve indriyadhammā tesu tīsu paccaya kiccesu ekakiccaṃpi nasādhenti, tasmā ete dve dhammā indriya paccaye visuṃ na gahitāti.


16. 根缘
根缘有三种：俱生根缘、前生根缘和色命根缘。
其中十五根法称为俱生根缘，即：命根、意根、乐根、苦根、喜根、忧根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根。与它们俱生的心心所法和色法是它的缘所生。
五根色是前生根缘：眼根、耳根、鼻根、舌根、身根。五识心心所法是它的缘所生。
一个色命根是色命根缘。除命色外的一切业生色是它的缘所生。
为什么称为根？以主权义为根。其中在哪里有主权？在各自的缘所生法中有主权。在什么什么作用中有主权？在各自的作用中有主权。名命对相应法在活命作用中有主权。"活命作用"是指增长寿命作用，即相续住立的长时住立作用的意思。意根对相应法在取所缘作用中有主权。其余根义已在前面根双论解释中说过。
这里可能会问，两个女根男根法虽然是根，为什么在根缘中不别立？因为没有缘作用。缘作用有三种：生起作用、支持作用和保护作用。其中哪个缘是缘所生法生起的缘，若无它则缘所生法不生起，它的缘作用称为生起作用。如无间缘。哪个缘是缘所生法的住立、增长、增盛的缘，若无它则缘所生法不住立、不增长、不增盛，它的缘作用称为支持作用。如后生缘。哪个缘是缘所生法运转的缘，若无它则缘所生法不能长时运转，相续进行断绝，它的缘作用称为保护作用。如色命根缘。但这两个根法在那三种缘作用中一个作用也不成就，所以这两法在根缘中不别立。


Etaṃ sante ete dve dhammā indriyātipi na vattabbāti. No na vattabbā. Kasmā. Indriyakiccasabbhāvatoti. Kiṃ pana etesaṃ indriyakiccanti. Liṅganimittakuttaākappesu issaratā indriya kiccaṃ. Tathā hi yassa puggalassa paṭisandhikkhaṇe itthindriyarūpaṃ uppajjati, tassa santāne catūhi kammādīhi paccayehi uppannā pañcakkhandha dhammā itthibhāvāya pariṇamanti, so attabhāvo ekantena itthiliṅga itthinimitta itthikutta itthākappayutto hoti, no aññathā. Na ca itthindriyarūpaṃ te pañcakkhandhadhamme janeti, na ca upatthambhati, nāpi anupāleti, atha kho te dhammā attano attano paccayehi uppajjamānā evañcevañca uppajjantūti āṇaṃ ṭhapentaṃ viya tesu attano anubhāvaṃ pavatteti. Te ca dhammā tatheva uppajjanti, no aññathāti. Ayaṃ itthindriyarūpassa itthiliṅgādīsu issaratā. Esa nayo purisindriyarūpassa purisaliṅgādīsu issaratāyaṃ. Evaṃ ete dve dhammā liṅgādīsu indriyakicca sabbhāvato indriyā nāma hontīti.

Hadayavatthurūpaṃ pana dvinnaṃ viññāṇadhātūnaṃ nissayavatthukiccaṃ sādhayamānaṃpi tāsu indriyakiccaṃ na sādheti. Na hi bhāvita cittassa puggalassa hadayarūpe pasannevā appasanne vā jātepi manoviññāṇadhātuyo tadanuvattikā hontīti. Indriya paccayadīpanā niṭṭhitā.

17. Jhānapaccayo

Satta jhānaṅgāni jhānapaccayo, vitakko vicāro pīti somanassaṃ domanassaṃ upekkhā ekaggatā. Tehi sahajātā pañcaviññāṇavajjitā cittacetasikadhammā ca rūpadhammā ca tassa paccayuppannā.

Kenaṭṭhena jhānanti. Upanijjhāyanaṭṭhena jhānaṃ. Upanijjhāya naṭṭhenāti ca manasā ārammaṇaṃ upagantvā nijjhāyanaṭṭhena pekkhanaṭṭhena. Yathā hi issāso dūre ṭhatvā khuddake lakkhamaṇḍale saraṃ pavesento hatthehi saraṃ ujukañca niccalañca katvā maṇḍalañca vibhūtaṃ katvā cakkhunā nijjhāyanto paveseti. Evameva imehi aṅgehi cittaṃ ujukañca niccalañca katvā ārammaṇañca vibhūtaṃ katvā nijjhāyanto puggalo upanijjhāyatīti vuccati. Evaṃ upanijjhāyitvā yaṃkiñci kāyakammaṃ vā vacīkammaṃ vā manokammaṃ vā karonto avirajjhamāno karoti.

Tattha kāyakammaṃ nāma abhikkamappaṭikkamādikaṃ vuccati. Vacīkammaṃ nāma akkharavaṇṇaparipuṇṇaṃ vacībhedakaraṇaṃ vuccati. Manokammaṃ nāma yaṃkiñci manasā ārammaṇavibhāvanaṃ vuccati. Dānakammaṃ vā pāṇātipāta kammaṃ vā anurūpehi jhānaṅgehi vinā dubbalena cittena kātuṃ na sakkā hoti. Esa nayo sesesu kusalākusala kammesūti.

Ayañca attho vitakkādīnaṃ jhānaṅgadhammānaṃ visuṃ visuṃ sabhāva lakkhaṇehi dīpetabbo. Sampayuttadhamme ārammaṇābhiniropana lakkhaṇo vitakko, so cittaṃ ārammaṇe daḷhaṃ niyojeti. Ārammaṇānumajjanalakkhaṇo vicāro, so cittaṃ ārammaṇe daḷhaṃ saṃyojeti. Ārammaṇasampiyāyanalakkhaṇāpīti, sā cittaṃ ārammaṇe parituṭṭhaṃ karoti. Tissopi vedanā ārammaṇarasānu bhavanalakkhaṇā, tāpi cittaṃ ārammaṇe iṭṭhāniṭṭhamajjhattarasānubhavana kiccena daḷhappaṭibaddhaṃ karonti. Samādhānalakkhaṇā ekaggatā, sāpi cittaṃ ārammaṇe niccalaṃ katvā ṭhapetīti. Jhānapaccayadīpanā niṭṭhitā.



这段文字是根缘的延续部分和禅支缘的内容,我将分为两部分翻译:
接续前文:
这样的话,这两法就不能称为根了吗?不是不能称。为什么?因为具有根作用。那么它们的根作用是什么?对相、标记、举止、仪态有主权是根作用。因此对于在结生刹那生起女根色的人,他相续中由业等四缘所生的五蕴法转变为女性,那个自体一定与女相、女标记、女举止、女仪态相应,不会有别的情况。女根色不生起那些五蕴法,也不支持,也不保护,但是当那些法由各自的缘生起时,好像下令"如此如此生起"般对它们发挥自己的威力。那些法就那样生起,不会有别的情况。这是女根色对女相等的主权。同样的道理适用于男根色对男相等的主权。如此这两法因为在相等上具有根作用而称为根。
心所依处色虽然成就对两识界的所依处作用,但对它们不成就根作用。因为即使是修心者的心所依处色变得清净或不清净,意识界也不会随之而行。根缘解释完毕。
17. 禅支缘
七禅支是禅支缘:寻、伺、喜、喜受、忧受、舍受、一境性。除五识外的与它们俱生的心心所法和色法是它的缘所生。
为什么称为禅?以近观义为禅。"以近观义"是指以意近至所缘而观察、观视义。就像射手站在远处要射入小靶心时,用手使箭笔直且稳固,使靶子清晰,用眼观察而射入。同样地以这些支使心笔直且稳固,使所缘清晰而观察,称为人近观。如此近观后,无论做什么身业、语业或意业都能不差错地做。
其中身业是指前进、后退等。语业是指具足字音的语言发出。意业是指任何意的所缘观察。布施业或杀生业没有适当的禅支,以软弱的心无法做。同样的道理适用于其他善不善业。
这个意义应以寻等禅支法各自的自性相来说明。寻以令相应法安置所缘为相,它使心牢固结合于所缘。伺以随观所缘为相,它使心坚固系于所缘。喜以亲近所缘为相,它使心于所缘满足。三受以经历所缘味为相,它们也以经历可意、不可意、中舍味的作用使心与所缘牢固相系。一境性以定为相,它也使心安住于所缘而不动。禅支缘解释完毕。

18. Maggapaccayo

Dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammā vācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi. Sesā micchāvācā micchākammanto micchāājīvoti tayo dhammā visuṃ cetasikadhammā na honti. Musāvādādivasena pavattānaṃ catunnaṃ akusalakhandhānaṃ nāmaṃ. Tasmā te maggapaccaye visuṃ na gahitāti. Sabbe sahetukā citta cetasikadhammā ca sahetukacittasaha jātā rūpadhammā ca tassa paccayuppannā.

Kenaṭṭhena maggoti. Sugatiduggatinibbāna disādesasampā panaṭṭhena maggo. Sammādiṭṭhiādikāni hi aṭṭha sammāmaggaṅgāni sugati disādesañca nibbānadisādesañca sampāpanatthāya saṃvattanti. Cattāri micchāmaggaṅgāni duggatidisādesaṃ sampāpanatthāya saṃvattantīti.

Tattha jhānapaccayo ārammaṇe cittaṃ ujuṃ karoti, thiraṃ karoti, appanāpattaṃ karoti. Appanāpattaṃ nāma gambhīre udake pakkhitto macchoviya kasiṇanimittādike nimittārammaṇe anupaviṭṭhaṃ cittaṃ pavuccati. Maggapaccayo vaṭṭapathe cetanākammaṃ vivaṭṭapathe bhāvanākammaṃ ujuṃ karoti, thiraṃ karoti, kammapathapattaṃ karoti, vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ karoti, bhūmantarapattaṃ karoti. Aya metesaṃ dvinnaṃ paccayānaṃ viseso.

Tattha kammapathapattaṃ nāma pāṇātipātādīnaṃ kusalākusala kammānaṃ aṅgapāripūriyā paṭisandhijanane samatthabhāvasaṅkhātaṃ kammagatiṃ pattaṃ cetanākammaṃ. Bhūmantarapattaṃ nāma bhāvanānukkamena kāma bhūmito paṭṭhāya yāva lokuttarabhūmiyā ekasmiṃiriyāpathepi uparūparibhūmiṃ pattaṃ bhāvanākammaṃ. Ayañca attho jhānapaccaye vuttanayena sammādiṭṭhiādikānaṃ maggaṅgadhammānaṃ visuṃ visuṃ sabhāva lakkhaṇehi dīpetabboti. Maggapaccayadīpanā niṭṭhitā.

19. Sampayuttapaccayo

Sampayuttapaccayo vippayuttapaccayoti ekaṃ dukkaṃ. Atthi paccayo natthi paccayoti ekaṃ dukkaṃ. Vigatapaccayo avigata paccayoti ekaṃ dukkaṃ. Imāni tīṇi paccayadukkāni visuṃ paccaya visesāni na honti. Pubbe āgatesu paccayesu keci paccayā attano paccayuppannehi sampayuttā hutvā paccayattaṃ gacchanti, keci vippayuttā hutvā, keci vijjamānā hutvā, keci avijjamānā hutvā, keci vigatā hutvā, keci avigatā hutvā paccayattaṃ gacchantīti dassanatthaṃ imāni tīṇi paccayadukkāni vuttāni.

Ettha ca atthīti kho kaccāna ayameko anto, natthīti kho dutiyo antoti evarūpesu ṭhānesu atthinatthisaddā sassatucchedesupavattanti, tasmā evarūpānaṃ atthānaṃ nivattanatthaṃ puna vigatadukkaṃ vuttaṃ.

Sabbepi sahajātā cittacetasikā dhammā aññamaññassa paccayā ceva honti paccayuppannā ca.

Kenaṭṭhena sampayutto. Ekuppādatā ekanirodhatā ekavatthukatā ekārammaṇatāti imehi catūhi sampayogaṅgehi samannāgato hutvā saṃyutto ekībhāvaṃ gatoti sampayutto.

Tattha ekībhāvaṃ gatoti cakkhuviññāṇaṃ phassādīhi sattahi cetasikehi saha ekībhāvaṃ gataṃ hoti, dassananti ekaṃ vohāraṃ gacchati. Aṭṭha dhammā visuṃ visuṃ vohāraṃ na gacchanti, vinibbhujjitvā viññātuṃ na sakkoti. Esa nayo sesesu sabbacittuppādesūti. Sampayuttapaccayadīpanā niṭṭhitā.



18. 道缘
十二道支是道缘:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定、邪见、邪思惟、邪精进、邪定。其余邪语、邪业、邪命这三法不是别的心所法,是以妄语等方式运转的四不善蕴的名称。所以它们在道缘中不别立。一切有因心心所法和与有因心俱生的色法是它的缘所生。
为什么称为道?以引导至善趣、恶趣、涅槃方向处的意义为道。因为正见等八正道支导向善趣方向处和涅槃方向处。四邪道支导向恶趣方向处。
其中禅支缘使心于所缘正直、坚固、达到安止。所谓达到安止是指如鱼沉入深水,称为心进入于遍相等相所缘。道缘使轮回道中的思业和出离道中的修习业正直、坚固、达到业道、增长、增盛、广大、达到界地。这是这两缘的差别。
其中达到业道是指杀生等善不善业因支分圆满而称为能生结生的思业。达到界地是指以修习次第从欲界开始乃至出世间界,即使在一个威仪中也达到上上界的修习业。这个意义应如禅支缘中所说的方式以正见等道支法各自的自性相来说明。道缘解释完毕。
19. 相应缘
相应缘和不相应缘是一对。有缘和无缘是一对。离去缘和不离去缘是一对。这三对缘不是别的特殊缘。为了显示在前面所说的诸缘中,有些缘与自己的缘所生相应而成为缘,有些不相应,有些存在,有些不存在,有些离去,有些不离去而成为缘,所以说这三对缘。
其中在"迦旃延,有是一边,无是第二边"等处,有无二字用于常见和断见,所以为了遣除这样的意义而再说离去对。
一切俱生心心所法互相都是缘也是缘所生。
为什么称为相应?具足一生、一灭、一所依、一所缘这四相应支而结合、达到一体性故称相应。
其中达到一体性是指眼识与触等七心所一起达到一体性,称为一个"见"的名言。八法不各自成为名言,不能分解了知。同样的道理适用于其他一切心生起。相应缘解释完毕。

20. Vippayuttapaccayo

Catubbidho vippayuttapaccayo, sahajāto vatthupure jāto vatthārammaṇapurejāto pacchājātoti.

Tattha sahajātavippayutto nāma dvisu sahajātapaccaya paccayuppannesu nāmarūpesu nāmaṃ vā rūpassa rūpaṃ vā nāmassa vippayuttaṃ hutvā paccayo. Tattha nāmanti pavattikāle catukkhandhanāmaṃ, rūpassāti cittajarūpassa, rūpanti paṭisandhikkhaṇe hadayavatthurūpaṃ, nāmassāti paṭisandhicatukkhandhanāmassa. Sesā tayopi vippayuttapaccayā pubbe vibhattā evāti. Vippayuttapaccayadīpanā niṭṭhitā.

21. Atthipaccayo

Sattavidho atthipaccayo, sahajātatthipaccayo vatthupure jātatthi paccayo ārammaṇapurejātatthipaccayo vatthārammaṇapure jātatthipaccayo pacchājātatthipaccayo rūpāhāratthipaccayo rūpa jīvitindriyatthipaccayoti.

Tattha sahajātapaccayo eva sahajātatthipaccayo nāma. Esa nayo sesesu chasu. Paccayapaccayuppannavibhāgopi heṭṭhā tattha tattha vuttoyeva.

Kenaṭṭhena atthipaccayo. Sayaṃ khaṇikapaccuppannatā saṅkhātena atthibhāvena paccuppannassa dhammassa paccayo atthipaccayo. Atthipaccayadīpanā niṭṭhitā.

22. Natthipaccayo

23. Vigatapaccayo



20. 不相应缘
不相应缘有四种:俱生的、所依前生的、所依所缘前生的、后生的。
其中俱生不相应是指在两种俱生缘缘所生的名色中,名对色或色对名成为不相应缘。其中名是指转起时的四蕴名,对色是指对心生色,色是指结生刹那的心所依处色,对名是指对结生四蕴名。其余三种不相应缘如前已分别。不相应缘解释完毕。
21. 有缘
有缘有七种:俱生有缘、所依前生有缘、所缘前生有缘、所依所缘前生有缘、后生有缘、色食有缘、色命根有缘。
其中俱生缘本身称为俱生有缘。其余六种也是同样的道理。缘和缘所生的分别已在前面各处说过。
为什么称为有缘?以自己称为刹那现在性的存在性为现在法的缘称为有缘。有缘解释完毕。
22. 无缘
23. 离去缘
[注:这里原文22和23项标题后面没有内容,所以我只翻译了标题]

24. Avigatapaccayo

Sabbo anantarapaccayo natthi paccayo nāma. Tathā vigata paccayo. Avigatapaccayopi atthipaccayena sabbasadiso. Atthītica avigatoti ca atthato ekameva. Tathā natthīti ca vigatotica. Natthivigataavigatapaccayadīpanā niṭṭhitā.

Paccayatthadīpanā niṭṭhitā.

Paccayasabhāgo

Paccayasabhāgo vuccate. Pañcadasa sahajātajātikā honti, cattāro mahāsahajātā cattāro majjhimasahajātā satta khuddakasahajātā. Tattha cattāro mahāsahajātā nāma sahajāto sahajātanissayo sahajātatthi sahajāta avigato. Cattāro majjhimasahajātā nāma aññamañño vipāko sampayutto sahajātavippayutto. Satta khuddakasaha jātā nāma hetu sahajātādhipati sahajātakammaṃ saha jātāhāro sahajātindriyaṃ jhānaṃ maggo.

Tayo rūpāhārā, rūpāhāro rūpāhāratthi rūpāhārā vigato.

Tīṇi rūpajīvitindriyāni, rūpajīvitindriyaṃ rūpajīvitindriyatthi rūpajīvitindriyāvigataṃ.

Sattarasa purejātajātikā honti, cha vatthupurejātā cha ārammaṇapurejātā pañca vatthārammaṇapurejātā. Tattha cha vatthupurejātā nāma vatthupurejāto vatthupurejātanissayo vatthupurejātindriyaṃ vatthupurejātavippayuttaṃ vatthupurejātatthi vatthu purejātaavigato. Cha ārammaṇapurejātā nāma ārammaṇa purejāto kiñciārammaṇaṃ koci ārammaṇādhipati koci ārammaṇūpanissaso ārammaṇapurejātatthi ārammaṇapurejāta avigato. Kiñci ārammaṇantiādīsu kiñcikocivacanehi paccuppannaṃ nipphannarūpaṃ gayhati. Pañca vatthārammaṇapurejātā nāma vatthārammaṇa purejāto vatthārammaṇapurejātanissayo vatthārammaṇapure jāta vippayutto vatthārammaṇapurejātatthi vatthārammaṇapurejāta avigato.

Cattāro pacchājātajātikā honti, pacchājāto pacchājātavippayutto pacchājātatthi pacchājātaavigato.

Satta anantarā honti, anantaro samanantaro anantarūpa nissayo āsevanaṃ anantarakammaṃ natthi vigato. Ettha ca anantara kammaṃ nāma ariyamaggacetanā, sā attano anantare ariyaphalaṃ janeti.

Pañca visuṃ paccayā honti, avasesaṃ ārammaṇaṃ avaseso ārammaṇādhipati avaseso ārammaṇūpa nissayo sabbo pakatūpanissayo avasesaṃ nānākkhaṇika kammaṃ. Iti vitthārato paṭṭhānapaccayā catupaññāsappabhedā hontīti.

Tattha sabbe sahajātajātikā ca sabbe purejāta jātikā sabbe pacchājātajātikā rūpāhāro rūpajīvitindriyanti ime paccuppannapaccayā nāma. Sabbe anantarajātikā sabbaṃ nānākkhaṇika kammanti ime atītapaccayā nāma. Ārammaṇaṃ pakatūpanissayoti ime tekālikā ca nibbānapaññattīnaṃ vasena kālavimuttā ca honti.

Nibbānañca paññatti cāti ime dve dhammā appaccayā nāma asaṅkhatā nāma. Kasmā. Ajātikattā. Yesañhi jāti nāma atthi, uppādo nāma atthi. Te sappaccayānāma saṅkhatā nāma paṭiccasamuppannā nāma. Ime dve dhammā ajātikattā anuppādattā ajātipaccayattāca appaccayā nāma asaṅkhatā nāmāti.


24. 不离去缘
一切无间缘称为无缘。同样是离去缘。不离去缘也与有缘完全相同。有和不离去在意义上是一样的。同样,无和离去也是一样的。无缘、离去缘、不离去缘解释完毕。
缘义解释完毕。
缘的相似性
说缘的相似性。十五种是俱生类,四大俱生、四中俱生、七小俱生。其中四大俱生是:俱生、俱生依、俱生有、俱生不离去。四中俱生是:相互、异熟、相应、俱生不相应。七小俱生是:因、俱生增上、俱生业、俱生食、俱生根、禅、道。
三个色食:色食、色食有、色食不离去。
三个色命根:色命根、色命根有、色命根不离去。
十七种是前生类,六所依前生、六所缘前生、五所依所缘前生。其中六所依前生是:所依前生、所依前生依、所依前生根、所依前生不相应、所依前生有、所依前生不离去。六所缘前生是:所缘前生、某些所缘、某些所缘增上、某些所缘亲依、所缘前生有、所缘前生不离去。在"某些所缘"等中,以"某些""某"词取现在完成色。五所依所缘前生是:所依所缘前生、所依所缘前生依、所依所缘前生不相应、所依所缘前生有、所依所缘前生不离去。
四个后生类:后生、后生不相应、后生有、后生不离去。
七个无间:无间、等无间、无间亲依、重复、无间业、无、离去。这里无间业是指圣道思,它在自己无间生起圣果。
五个别立缘:其余所缘、其余所缘增上、其余所缘亲依、一切自然亲依、其余异时业。如此详细的发趣缘有五十四种。
其中一切俱生类、一切前生类、一切后生类、色食、色命根,这些是现在缘。一切无间类、一切异时业,这些是过去缘。所缘、自然亲依,这些是三时的和由于涅槃、概念而超越时间的。
涅槃和概念这两法称为无缘、无为。为什么?因为无生性。因为对那些有所谓生、有所谓生起的,它们称为有缘、有为、缘起。这两法因为无生性、无生起性、无生缘性而称为无缘、无为。


Sappaccayesu ca dhammesu saṅkhatesu ekopi dhammo nicco dhuvo sassato aviparītadhammo nāma natthi. Atha kho sabbe te khayaṭṭhena aniccā eva honti. Kasmā. Sayañca paccayāyattavutti kattā paccayānañca aniccadhammattā. Nanu nibbānañca paññatti ca paccayā honti. Te ca niccā dhuvāti. Saccaṃ. Kevalena pana nibbānapaccayena vā paññattipaccayena vā uppanno nāma natthi, bahūhi paccayehi eva uppanno, te pana paccayā aniccā eva adhuvāti.

Ye ca dhammā aniccā honti, te niccakālaṃ satte tividhehi dukkhadaṇḍehi paṭippīḷenti bādhenti, tasmā te dhammā bhayaṭṭhena dukkhā eva honti. Tattha tividhā dukkhadaṇḍā nāma dukkhadukkhatā saṅkhāra dukkhatā vipariṇāmadukkhatā.

Ye keci aniccā eva honti, ekasmiṃ iriyāpathepi punappunaṃ bhijjanti, te kathaṃ yāvajīvaṃ niccasaññitānaṃ sattapuggalānaṃ attā nāma bhaveyyuṃ, sārā nāma bhaveyyuṃ. Ye ca dukkhā eva honti, te kathaṃ dukkhappaṭikulānaṃ sukhakāmānaṃ sattānaṃ attā nāma bhaveyyuṃ, sārā nāma bhaveyyuṃ. Tasmā te dhammā asārakaṭṭhena anattā eva honti.

Api ca yasmā imāya catuvīsatiyā paccayadesanāya imamatthaṃ dasseti. Sabbepi saṅkhatadhammā nāma paccayāyattavuttikā eva honti, sattānaṃ vasāyattavuttikā na honti. Paccayāyatta vuttikesu ca tesu na ekopi dhammo appakena paccayena uppajjati. Atha kho bahūhi eva paccayehi uppajjatīti, tasmā ayaṃ desanā dhammānaṃ anattalakkhaṇadīpane matthakapattā hotīti.

Paccayasabhāgasaṅgaho niṭṭhito.

Paccayaghaṭanānayo

Pañcaviññāṇesu paccayaghaṭanānayo

Paccayaghaṭanānayo vuccate. Ekekasmiṃ paccayuppanne bahunnaṃ paccayānaṃ samodhānaṃ paccayaghaṭanā nāma. Yena pana dhammā sappaccayā saṅkhatā paṭiccasamuppannāti vuccanti, sabbe te dhammā uppāde ca ṭhitiyañca imehi catuvīsatiyā paccayehi sahitattā sappaccayā nāma, sappaccayattā saṅkhatā nāma, saṅkhatattā paṭiccasamuppannā nāma. Katame pana te dhammāti. Ekavīsasatacittāni ca dvipaññāsacetasikāni ca aṭṭhavīsati rūpāni ca.

Tattha ekavīsasatacittāni dhātuvasena sattavidhāni bhavanti, cakkhu viññāṇadhātu sotaviññāṇadhātu ghānaviññāṇadhātu jitha viññāṇadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu manoviññāṇa dhātūti. Tattha cakkhuviññāṇadvayaṃ cakkhuviññāṇadhātu nāma. Sotaviññāṇadvayaṃ sotaviññāṇadhātu nāma. Ghānaviññāṇadvayaṃ ghānaviññāṇadhātu nāma. Jithaviññāṇadvayaṃ jithaviññāṇadhātu nāma. Kāyaviññāṇadvayaṃ kāyaviññāṇadhātu nāma. Pañcadvārāvajjana cittañca sampaṭicchanacittadvayañca manodhātu nāma. Sesāni aṭṭhasataṃ cittāni manoviññāṇadhātu nāma.

Dvipaññāsacetasikāni ca rāsivasena catubbidhāni bhavanti, satta sabbacittikāni ca cha pakiṇṇakāni ca cuddasa pāpānica pañcavīsati kalyāṇāni ca.


在有缘法、有为法中,没有一法称为常、坚固、恒常、不变异法。相反地,它们以坏灭义都是无常的。为什么?因为它们自身依赖缘而转起,而且诸缘是无常法。难道涅槃和概念不是缘吗?它们是常、坚固的。是的。但是仅仅由涅槃缘或概念缘而生起的是没有的,是由多种缘而生起的,而那些缘是无常的、不坚固的。
凡是无常的法,它们经常以三种苦杖逼迫、压迫有情,所以这些法以可怕义是苦的。其中三种苦杖是:苦苦性、行苦性、坏苦性。
凡是无常的,即使在一个威仪中也一再破坏,它们怎么能成为终生认为是常的诸有情的我,怎么能成为实质?凡是苦的,它们怎么能成为厌恶苦而欲求乐的诸有情的我,怎么能成为实质?所以这些法以无实质义是无我的。
而且因为以这二十四缘的教说显示这个意义:一切有为法都是依赖缘而转起的,不是依赖有情的意欲而转起的。在这些依赖缘而转起的法中,没有一法由少数缘生起,相反地是由多种缘生起。所以这个教说在显示诸法无我相上达到顶点。
缘相似性摄要完毕。
缘组合方法
五识中的缘组合方法
说缘组合方法。在每一个缘所生中多种缘的组合称为缘组合。因为诸法称为有缘、有为、缘起,一切这些法在生起和住立中因为具足这二十四缘而称为有缘,因为有缘而称为有为,因为有为而称为缘起。那些法是什么?一百二十一心、五十二心所和二十八色。
其中一百二十一心依界成为七种:眼识界、耳识界、鼻识界、舌识界、身识界、意界、意识界。其中二眼识称为眼识界。二耳识称为耳识界。二鼻识称为鼻识界。二舌识称为舌识界。二身识称为身识界。五门转向心和二领受心称为意界。其余一百零八心称为意识界。
五十二心所依蕴成为四种:七遍一切心心所、六杂心所、十四不善心所和二十五善心所。


Catuvīsatipaccayesu ca pannarasapaccayā sabbacittuppāda sādhāraṇā honti, ārammaṇañca anantarañca samanantarañca saha jāto ca aññamaññañca nissayo ca upanissayo ca kammañca āhāro ca indriyañca sampayutto ca atthi ca natthi ca vigato ca avigato ca. Na hi kiñci cittaṃ vā cetasikaṃ vā ārammaṇena vinā uppannaṃ nāma atthi. Tathā anantarādīhi ca. Aṭṭhapaccayā kesañci cittuppādānaṃ paccayā sādhāraṇā honti, hetu ca adhipati ca pure jāto ca āsevanañca vipāko ca jhānañca maggo ca vippayutto ca. Tattha hetu sahetukacittuppādānaṃ eva sādhāraṇā, adhipati ca sādhipatijavanānaṃ eva, purejāto ca kesañci cittuppādānaṃ eva, āsevanañca kusalākusalakiriyajavanānaṃ eva, vipāko ca vipākacittuppādānaṃ eva, jhānañca manodhātu manoviññāṇadhātu cittuppādānaṃ eva, maggo ca sahetukacittuppādānaṃ eva, vippayutto ca arūpaloke cittuppādānaṃ natthi, eko pacchājāto rūpadhammānaṃ eva visuṃbhūto hoti.

Tatrāyaṃ dīpanā. Satta sabbacittikāni cetasikāni nāma, phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitaṃ manasikāro. Tattha cittaṃ adhipatijātikañca āhārapaccayo ca indriyapaccayo ca. Phasso āhārapaccayo. Vedanā indriyapaccayo ca jhāna paccayo ca. Cetanā kammapaccayo ca āhārapaccayo ca. Ekaggatā indriyapaccayo ca jhāna paccayo ca maggapaccayo ca. Jīvitaṃ indriyapaccayo. Sesā dve dhammā visesapaccayā na honti.

Cakkhuviññāṇe satta sabbacittikāni cetasikāni labbhanti, viññāṇena saddhiṃ aṭṭha nāmadhammā honti. Sabbe te dhammā sattahi paccayehi aññamaññassa paccayā honti catūhi mahāsahajātehi ca vippayuttavajjitehi tīhi majjhimasahajātehi ca. Tesveva aṭṭhasu dhammesu viññāṇaṃ sesānaṃ sattannaṃ dhammānaṃ āhārapaccayena ca indriyapaccayena ca paccayo hoti. Phasso āhārapaccayena, vedanā indriyapaccayamattena, cetanā kammapaccayena ca āhāra paccayena ca, ekaggatā indriyapaccayamattena , jīvitaṃ sesānaṃ sattannaṃ dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo hoti. Cakkhuvatthurūpaṃ pana tesaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ chahi vatthupurejātehi tasmiṃ cakkhuvatthumhi āpātamāgatāni paccuppannāni rūpārammaṇāni tesaṃ catūhi ārammaṇa purejātehi, anantaraniruddhaṃ pañcadvārāvajjanacittañca pañcahi anantarehi, pubbe kataṃ kusalakammaṃ vā akusalakammaṃ vā kusalavipākānaṃ vā akusalavipākānaṃ vā tesaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena, kamma sahāyabhūtāni purimabhave avijjātaṇhūpādānāni ca imasmiṃ bhave āvāsapuggalautubhojanādayo ca tesaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ pakatūpanissayapaccayena paccayā honti. Imasmiṃ citte hetu ca adhipati ca pacchājāto ca āsevanañca jhānañca maggocāti chapaccayā na labbhanti, aṭṭhārasapaccayā labbhanti. Yathā ca imasmiṃ citte, tathā sotaviññāṇādīsupi cha paccayā na labbhanti, aṭṭhārasapaccayā labbhantīti.

Pañcaviññāṇesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito.

Ahetuka cittuppādesu paccayaghaṭanānayo

Cha pakiṇṇakāni cetasikāni nāma, vitakko vicāro adhimokkho vīriyaṃ pīti chando. Tattha vitakko jhānapaccayo ca maggapaccayo ca. Vicāro jhānapaccayo. Vīriyaṃ adhipatijātikañca indriyapaccayo ca maggapaccayo ca. Pīti jhānapaccayo. Chando adhipatijātiko. Adhimokkho pana visesapaccayo na hoti.


在二十四缘中,十五缘是一切心生起的共同缘:所缘缘、无间缘、等无间缘、俱生缘、相互缘、依缘、亲依缘、业缘、食缘、根缘、相应缘、有缘、无缘、离去缘、不离去缘。因为没有任何心或心所能离开所缘而生起。同样也离不开无间等缘。八缘是某些心生起的共同缘:因缘、增上缘、前生缘、重复缘、异熟缘、禅缘、道缘、不相应缘。其中因缘只是有因心生起的共同缘,增上缘只是有增上速行的共同缘,前生缘只是某些心生起的共同缘,重复缘只是善不善唯作速行的共同缘,异熟缘只是异熟心生起的共同缘,禅缘只是意界意识界心生起的共同缘,道缘只是有因心生起的共同缘,不相应缘在无色界心生起中没有,一个后生缘只是色法的别立缘。
这里有此解释。七遍一切心心所是:触、受、想、思、一境性、命、作意。其中心是增上类和食缘与根缘。触是食缘。受是根缘和禅缘。思是业缘和食缘。一境性是根缘、禅缘和道缘。命是根缘。其余两法不是特殊缘。
在眼识中有七遍一切心心所,加上识共有八名法。所有这些法以七缘互相作缘:四大俱生和除不相应的三中俱生。在这八法中,识对其余七法以食缘和根缘作缘。触以食缘,受仅以根缘,思以业缘和食缘,一境性仅以根缘,命对其余七法以根缘作缘。眼所依色对这八法以六所依前生作缘,在那眼所依中呈现的现在色所缘对它们以四所缘前生作缘,无间灭的五门转向心以五无间作缘,前作的善业或不善业对善异熟或不善异熟以异时业缘作缘,业的助伴即前世的无明、爱、取和今世的住处、人、时节、食等对这八法以自然亲依缘作缘。在这心中,因缘、增上缘、后生缘、重复缘、禅缘和道缘这六缘不存在,十八缘存在。如在这心中,在耳识等中也是六缘不存在,十八缘存在。
五识中的缘组合方法完毕。
无因心生起中的缘组合方法
六杂心所是:寻、伺、胜解、精进、喜、欲。其中寻是禅缘和道缘。伺是禅缘。精进是增上类、根缘和道缘。喜是禅缘。欲是增上类。胜解则不是特殊缘。


Pañcadvārāvajjanacittañca sampaṭicchanacittadvayañca upekkhāsantīraṇa dvayañcāti pañcasu cittesu dasa cetasikāni labbhanti, satta sabba cittikāni ca pakiṇṇakesu vitakko ca vicāro ca adhimokkho ca. Viññāṇena saddhiṃ paccekaṃ ekādasa nāmadhammā honti. Imesu cittesu jhānakiccaṃ labbhati. Vedanā ca ekaggatā ca vitakko ca vicāro ca jhānapaccayaṃ sādhenti. Pañcadvārāvajjanacittaṃ pana kiriyacittaṃ hoti, vipākapaccayo natthi. Nānākkhaṇikakammañca upanissayaṭṭhāne tiṭṭhati. Vipākapaccayena saddhiṃ cha paccayā na labbhanti. Jhānapaccayena saddhiṃ aṭṭhārasapaccayā labbhanti. Sesesu catūsu vipākacittesu pañca paccayā na labbhanti. Vipākapaccayena ca jhānapaccayena ca saddhiṃ ekūnavīsati paccayā labbhanti.

Somanassasantīraṇe pītiyā saddhiṃ ekādasacetasikā yujjanti, manodvārāvajjanacitte ca vīriyena saddhiṃ ekādasāti viññāṇena saddhiṃ dvādasa nāmadhammā honti. Hasituppādacitte pana pītiyā ca vīriyena ca saddhiṃ dvādasa cetasikāni yujjanti. Viññāṇena saddhiṃ terasa nāmadhammā honti. Tattha somanassasantīraṇe jhānaṅgesu pītimattaṃ adhikaṃ hoti, pubbe upekkhāsantīraṇadvaye viya pañcapaccayā na labbhanti. Ekūnavīsatipaccayā labbhanti. Manodvārā vajjanacitte ca vīriyamattaṃ adhikaṃ hoti, tañca indriyakicca jhāna kiccānisādheti. Adhipatikiccañca maggakiccañca na sādheti. Kiriya cittattāvipākapaccayo ca natthi. Pubbe pañcadvārāvajjanacitte viya vipāka paccayena saddhiṃ cha paccayā na labbhanti. Jhānapaccayena saddhiṃ aṭṭharasa paccayā labbhanti. Hasituppādacittepi kiriyacittattā vipākapaccayo natthi, javanacittattā pana āsevanaṃ atthi, vipākapaccayena saddhiṃ pañca paccayā na labbhanti. Āsevanapaccayena saddhiṃ ekūnavīsati paccayā labbhanti.

Ahetukacittuppādesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito.

Akusalacittuppādesu paccayaghaṭanānayo

Dvādasa akusalacittāni, dve mohamūlikāni aṭṭha lobha mūlikāni dve dosamūlikāni. Cuddasa pāpacetasikāni nāma moho ahirikaṃ anottappaṃ uddhaccanti idaṃ mohacatukkaṃ nāma. Lobho diṭṭhi mānoti idaṃ lobhatikkaṃ nāma. Doso issā macchariyaṃ kukkuccanti idaṃ dosacatukkaṃ nāma. Thinaṃ middhaṃ vicikicchāti idaṃ visuṃ tikkaṃ nāma.

Tattha lobho doso mohoti tayo mūladhammā hetupaccayā, diṭṭhi maggapaccayo, sesā dasadhammā visesapaccayā na honti.


在五门转向心、二领受心和二舍俱捨行心这五心中有十个心所:七遍一切心心所和杂心所中的寻、伺、胜解。加上识各有十一名法。在这些心中有禅支作用。受、一境性、寻、伺成就禅缘。但五门转向心是唯作心,没有异熟缘。异时业则住于亲依处。除异熟缘有六缘不存在。加上禅缘有十八缘存在。在其余四个异熟心中有五缘不存在。加上异熟缘和禅缘有十九缘存在。
在悦俱捨行心中与喜相应有十一心所,在意门转向心中与精进相应有十一,加上识有十二名法。而在微笑心中与喜和精进相应有十二心所。加上识有十三名法。其中在悦俱捨行心中禅支多了喜,如前在二舍俱捨行心中一样有五缘不存在。有十九缘存在。在意门转向心中多了精进,它成就根作用和禅作用。不成就增上作用和道作用。因为是唯作心所以没有异熟缘。如前在五门转向心中一样加上异熟缘有六缘不存在。加上禅缘有十八缘存在。在微笑心中因为是唯作心所以没有异熟缘,因为是速行心所以有重复缘,加上异熟缘有五缘不存在。加上重复缘有十九缘存在。
无因心生起中的缘组合方法完毕。
不善心生起中的缘组合方法
十二不善心:两个痴根、八个贪根、两个嗔根。十四不善心所是:痴、无惭、无愧、掉举,这称为痴四。贪、见、慢,这称为贪三。嗔、嫉、悭、恶作,这称为嗔四。昏沉、睡眠、疑,这称为别三。
其中贪、嗔、痴三根法是因缘,见是道缘,其余十法不是特殊缘。


Tattha dve mohamūlikāni nāma vicikicchāsampayuttacittaṃ uddhacca sampayuttacittaṃ. Tattha vicikicchāsampayuttacitte pannarasa cetasikāni uppajjanti satta sabbacittikāni ca vitakko vicāro vīriyanti tīṇi pakiṇṇakāni ca pāpacetasikesu mohacatukkañca vicikicchā cāti, cittena saddhiṃ soḷasa nāmadhammā honti. Imasmiṃ citte hetu paccayopi maggapaccayopi labbhanti. Tattha moho hetupaccayo, vitakko ca vīriyañca maggapaccayo, ekaggatā pana vicikicchāya duṭṭhattā imasmiṃ citte indriyakiccañca maggakiccañca na sādheti, jhānakiccamattaṃ sādheti. Adhipati ca pacchājāto vipāko cāti tayo paccayāna labbhanti, sesā ekavīsatipaccayā labbhanti. Uddhaccasampayuttacittepi vicikicchaṃ pahāya adhimokkhena saddhiṃ pannaraseva cetasikāni, soḷaseva nāmadhammā honti . Imasmiṃ citte ekaggatā indriya kiccañca jhānakiccañca maggakiccañca sādheti, tayo paccayā na labbhanti, ekavīsati paccayā labbhanti.

Aṭṭhasu lobhamūlikacittesu pana satta sabbacittikāni ca cha pakiṇṇakāni ca pāpesu mohacatukkañca lobhatikkañca thinamiddhañcāti dvāvīsati cetasikāni uppajjanti. Tesu lobho ca mohocāti dve mūlāni hetupaccayo. Chando ca cittañca vīriyañcāti tayo adhipatijātikā kadāci adhipatikiccaṃ sādhenti, ārammaṇādhipatipi ettha labbhati. Cetanā kammapaccayo. Tayo āhārā āhārapaccayo. Cittañca vedanā ca ekaggatā ca jīvitañca vīriyañcāti pañca indriyadhammā indriyapaccayo. Vitakko ca vicāro ca pīti ca vedanā ca ekaggatācāti pañca jhānaṅgāni jhānapaccayo. Vitakko ca ekaggatā ca diṭṭhi ca vīriyañcāti cattāri maggaṅgāni maggapaccayo. Pacchājāto ca vipāko cāti dve paccayā na labbhanti. Sesā dvāvīsati paccayā labbhanti.

Dvīsu dosamūlikacittesu pītiñca lobhatikkañca pahāya dosacatukkena saddhiṃ dvāvīsati eva cetasikāni, doso ca moho ca dve mūlāni, tayo adhipati jātikā, tayo āhārā, pañca indriyāni, cattāri jhānaṅgāni, tīṇi maggaṅgāni. Etthāpi dve paccayā na labbhanti, dvāvīsati paccayā labbhanti.

Akusalacittuppādesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito.

Cittuppādesu paccayaghaṭanānayo

Ekanavuti sobhaṇacittāni nāma, catuvīsati kāma sobhaṇacittāni pannarasa rūpacittāni dvādasa arūpacittāni cattālīsa lokuttaracittāni. Tattha catuvīsati kāmasobhaṇa cittāni nāma aṭṭha kāmakusalacittāni aṭṭha kāmasobhaṇavipāka cittāni aṭṭha kāmasobhaṇakiriyacittāni.

Pañca vīsati kalyāṇacetasikāni nāma, alobho adoso amohoceti tīṇi kalyāṇamūlikāni ca saddhā ca sati ca hirī ca ottappañca tatramajjhattatā ca kāyapassaddhi ca citta passaddhi ca kāyalahutā ca cittalahutā ca kāyamudutā ca citta mudutā ca kāyakammaññatā ca citta kammaññatā ca kāyapāguññatā ca cittapāguññatā ca kāyujukatā ca cittujukatā ca sammāvācā sammākammanto sammāājīvoti tisso viratiyo ca karuṇā muditāti dve appamaññāyo ca.

Tattha tīṇi kalyāṇamūlāni hetupaccayo, amoho pana adhipatipaccaye vīmaṃsādhipatināma, indriyapaccaye paññindriyaṃ nāma, maggapaccaye sammādiṭṭhi nāma. Saddhā indriyapaccaye saddhindriyaṃ nāma. Sati indriyapaccaye satindriyaṃ nāma, maggapaccaye sammāsati nāma. Tisso viratiyo maggapaccayo, sesā sattarasa dhammā visesapaccayā na honti.


其中两个痴根是:疑相应心和掉举相应心。其中在疑相应心中生起十五心所:七遍一切心心所和寻、伺、精进三杂心所,以及不善心所中的痴四和疑,加上心共有十六名法。在这心中有因缘也有道缘。其中痴是因缘,寻和精进是道缘,但一境性因为被疑破坏,在这心中不成就根作用和道作用,只成就禅作用。增上缘、后生缘和异熟缘这三缘不存在,其余二十一缘存在。在掉举相应心中也是除去疑加上胜解有十五心所,十六名法。在这心中一境性成就根作用、禅作用和道作用,三缘不存在,二十一缘存在。
在八个贪根心中,七遍一切心心所、六杂心所、不善中的痴四、贪三和昏沉睡眠,共二十二心所生起。其中贪和痴两根是因缘。欲、心、精进三增上类有时成就增上作用,所缘增上也在这里存在。思是业缘。三食是食缘。心、受、一境性、命、精进这五根法是根缘。寻、伺、喜、受、一境性这五禅支是禅缘。寻、一境性、见、精进这四道支是道缘。后生缘和异熟缘这两缘不存在。其余二十二缘存在。
在两个嗔根心中除去喜和贪三,加上嗔四共二十二心所,嗔和痴是两根,三增上类,三食,五根,四禅支,三道支。在这里也是两缘不存在,二十二缘存在。
不善心生起中的缘组合方法完毕。
心生起中的缘组合方法
九十一种净心是:二十四欲界净心、十五色界心、十二无色界心、四十出世间心。其中二十四欲界净心是:八欲界善心、八欲界净异熟心、八欲界净唯作心。
二十五善心所是:无贪、无嗔、无痴这三善根,以及信、念、惭、愧、舍、身轻安、心轻安、身轻快、心轻快、身柔软、心柔软、身适业、心适业、身练达、心练达、身正直、心正直,正语、正业、正命这三离,以及悲、喜这两无量。
其中三善根是因缘,但无痴在增上缘中称为观增上,在根缘中称为慧根,在道缘中称为正见。信在根缘中称为信根。念在根缘中称为念根,在道缘中称为正念。三离是道缘,其余十七法不是特殊缘。


Aṭṭhasu kāmakusalacittesu aṭṭhatiṃsa cetasikāni saṅgayhanti, satta sabbacittikāni cha pakiṇṇakāni pañcavīsati kalyāṇāni. Tesu ca pīti catūsu somanassikesu eva, amoho catūsu ñāṇasampayuttesu eva, tisso viratiyo sikkhāpadasīlapūraṇa kāle eva, dve appamaññāyo sattesu kāruññamodanākāresu evāti. Imesupi aṭṭhasu cittesu dve vā tīṇi vā kalyāṇamūlāni hetupaccayo, chando ca cittañca vīriyañca vīmaṃsācāti catūsu adhipatijātikesu ekamekova kadāci adhipatipaccayo. Cetanā kammapaccayo. Tayo āhārā āhārapaccayo. Cittañca vedanā ca ekaggatā ca jīvitañca saddhā ca sati ca vīriyañca paññācāti aṭṭha indriyāni indriyapaccayo. Vitakko ca vicāro ca pīti ca vedanā ca ekaggatācāti pañcajhānaṅgāni jhānapaccayo. Paññā ca vitakko ca tisso viratiyo ca sati ca vīriyañca ekaggatācāti aṭṭha maggaṅgāni maggapaccayo. Imesupi aṭṭhasu cittesu pacchājāto ca vipākocāti dve paccayā na labbhanti, sesā dvāvīsatipaccayā labbhanti.

Aṭṭhasu kāmasobhaṇakiriyacittesu tisso viratiyo na labbhanti, kusalesu viya dve paccayā na labbhanti, dvāvīsati paccayā labbhanti.

Aṭṭhasu kāmasobhaṇavipākesu tisso viratiyo ca dve appamaññāyo ca na labbhanti. Adhipatipaccayo ca pacchājāto ca āsevanañcāti tayo paccayā na labbhanti, ekavīsati paccayā labbhanti.

Upari rūpārūpalokuttaracittesupi dvāvīsatipaccayato atirekaṃ natthi. Tasmā catūsu ñāṇasampayuttakāmakusala cittesu viya imesu paccayaghaṭanā veditabbā.

Evaṃ sante kasmā tāni cittāni kāmacittato mahanta tarāni ca paṇītatarāni ca hontīti. Āsevanamahantattā. Tāni hi cittāni bhāvanākammavisesehi siddhāni honti, tasmā tesu āsevanapaccayo mahanto hoti. Āsevana mahantattā ca indriyapaccayopi jhānapaccayopi maggapaccayopi aññepi vā tesaṃ paccayā mahantā honti. Paccayānaṃ uparūpari mahantattā tāni cittāni uparūpari ca kāmacittato mahantatarāni ca paṇītatarāni ca hontīti.

Cittuppādesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito.

Rūpakalāpesu paccayaghaṭanānayo

Rūpakalāpesu paccayaghaṭanānayo vuccate. Aṭṭhavīsati rūpāni nāma, cattāri mahābhūtāni pathavī āpo tejo vāyo. Pañca pasādarūpāni cakkhu sotaṃ ghānaṃ jitha kāyo. Pañca gocararūpāni rūpaṃ saddo gandho raso phoṭṭhabbaṃ. Tattha phoṭṭhabbaṃ tividhaṃ pathavīphoṭṭhabbaṃ tejophoṭṭhabbaṃ vāyophoṭṭhabbaṃ. Dve bhāvarūpāni itthibhāvarūpaṃ pumbhāvarūpaṃ. Ekaṃ jīvitarūpaṃ, ekaṃ hadayarūpaṃ. Ekaṃ āhārarūpaṃ. Ekaṃ ākāsadhāturūpaṃ. Dve viññattirūpāni kāyaviññattirūpaṃ vacīviññatti rūpaṃ. Tīṇi vikārarūpāni lahutā mudutā kammaññatā. Cattāri lakkhaṇarūpāni upacayo santati jaratā aniccatā.

Tattha cha rūpadhammā rūpadhammānaṃ paccayā honti cattāri mahābhūtāni ca jīvitarūpañca āhārarūpañca. Tattha cattāri mahā bhūtāni aññamaññassa pañcahi paccayehi paccayā honti sahajātena ca aññamaññena ca nissayena ca atthiyā ca avigatenaca. Sahajātānaṃ upādārūpānaṃ aññamaññavajjitehi catūhi paccayehi paccayā honti. Jīvitarūpaṃ sahajātānaṃ kammajarūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Āhārarūpaṃ sahajātānañca asahajātānañca sabbesaṃ ajjhattarūpadhammānaṃ āhārapaccayena paccayo.


在八个欲界善心中摄三十八心所:七遍一切心心所、六杂心所、二十五善心所。其中喜只在四个悦俱心中,无痴只在四个智相应心中,三离只在履行学处戒的时候,两无量只在对有情的悲愍和随喜的状态中。在这八心中也是二或三善根是因缘,欲、心、精进、观这四增上类中只有一个有时是增上缘。思是业缘。三食是食缘。心、受、一境性、命、信、念、精进、慧这八根是根缘。寻、伺、喜、受、一境性这五禅支是禅缘。慧、寻、三离、念、精进、一境性这八道支是道缘。在这八心中也是后生缘和异熟缘两缘不存在,其余二十二缘存在。
在八个欲界净唯作心中三离不存在,如善心一样两缘不存在,二十二缘存在。
在八个欲界净异熟心中三离和两无量不存在。增上缘、后生缘和重复缘这三缘不存在,二十一缘存在。
在上面的色界、无色界、出世间心中也没有超过二十二缘。因此应当知道这些的缘组合如四个智相应欲界善心一样。
如此的话,为什么那些心比欲界心更大和更殊胜呢?因为重复的伟大。因为那些心是由修习业的殊胜成就的,所以在它们中重复缘伟大。因为重复伟大,所以根缘、禅缘、道缘或它们的其他缘也伟大。因为诸缘逐渐伟大,所以那些心逐渐地比欲界心更大和更殊胜。
心生起中的缘组合方法完毕。
色聚中的缘组合方法
说色聚中的缘组合方法。二十八色是:地、水、火、风四大种。眼、耳、鼻、舌、身五净色。色、声、香、味、触五境色。其中触有三种:地触、火触、风触。女性色、男性色两性色。一命色,一心所依处色。一食色。一虚空界色。身表色、语表色两表色。轻快、柔软、适业三变化色。生、住、老、无常四相色。
其中六色法是色法的缘:四大种、命色和食色。其中四大种以五缘互相作缘:俱生、相互、依、有、不离去。对俱生所造色以除相互的四缘作缘。命色以根缘对俱生业生色作缘。食色以食缘对俱生和不俱生的一切内色法作缘。


Tattheva terasa rūpadhammā nāmadhammānaṃ visesapaccayā honti, pañcapasādarūpāni ca satta gocararūpāni ca hadayavatthurūpañca. Tattha pañca pasādarūpāni pañcannaṃ viññāṇadhātūnaṃ mātaro viya puttakānaṃ vatthupurejātena ca vatthupurejātindriyena ca vatthu purejātavippayuttena ca paccayā honti. Satta gocararūpāni pañcannaṃ viññāṇadhātūnaṃ tissannaṃ manodhātūnañca pitaro viya puttakānaṃ ārammaṇapurejātena paccayā honti. Hadayavatthurūpaṃ dvinnaṃ manodhātu manoviññāṇadhātūnaṃ rukkho viya rukkhadevatānaṃ yathārahaṃ paṭisandhikkhaṇe sahajātanissayena pavattikāle vatthupurejātena ca vatthupurejātavippayuttena ca paccayo hoti.

Tevīsati rūpakalāpā. Tattha ekāya rajjuyā bandhitānaṃ kesānaṃ kesakalāpo viya tiṇānaṃ tiṇakalāpo viya ekena jātirūpena bandhitānaṃ rūpadhammānaṃ kalāpo paripiṇḍirūpa kalāpo nāma.

Tattha cattāri mahābhūtāni vaṇṇo gandho raso ojāti ime aṭṭha dhammā eko sabbamūlakalāpo nāma, sabbamūlaṭṭhakanti ca vuccati.

Nava kammajarūpakalāpā, – jīvitanavakaṃ vatthudasakaṃ kāya dasakaṃ itthibhāvadasakaṃ pumbhāvadasakaṃ cakkhudasakaṃ sotadasakaṃ ghānadasakaṃ jithadasakaṃ. Tattha sabbamūlaṭṭhakamevajīvitarūpena saha jīvitanavakaṃ nāma. Etadeva kammajakalāpesu mūlanavakaṃ hoti. Mūlanavakameva yathākkamaṃ hadayavatthurūpādīhi aṭṭharūpehi saha vatthudasakādīni aṭṭhadasakāni bhavati. Tattha jīvitanavakañca kāyadasakañca bhāvadasakānicāti cattāro kalāpā sakala kāye pavattanti. Tattha jīvitanavakanti pācakaggi ca kāyaggi ca vuccati. Pācakaggi nāma pācakatejo koṭṭhāso, so āmāsaye pavattitvā asitapītakhāyitasāyitāni paripāceti. Kāyaggi nāma sakalakāyabyāpako usmātejo koṭṭhāso, so sakala kāye pavattitvā pittasemhalohitāni apūtīni vippasannāni karoti. Tesaṃ dvinnaṃ visamavuttiyā sati sattā bahvābādhā honti, samavuttiyā sati appābādhā. Tadubhayaṃ jīvitanavakaṃ sattānaṃ āyuṃ sampādeti. Vaṇṇaṃ sampādeti. Kāyadasakaṃ sakalakāye sukhasamphassa dukkhasamphassāni sampādeti. Bhāva dasakāni itthīnaṃ sabbe itthākāre sampādeti. Purisānaṃ sabbe purisākāre sampādehi. Sesāni vatthudasakādīni pañcadasakāni padesadasakāni nāma. Tattha vatthudasakaṃ hadayakosabbhantare pavattitvā sattānaṃ nānāpakārāni sucintitaducintitāni sampādeti. Cakkhudasakādīni cattāri dasakāni cakkhuguḷa kaṇṇabila nāsabila jithatalesu pavattitvā dassana savana ghāyana sāyanāni sampādeti.

Aṭṭha cittajarūpakalāpā, sabbamūlaṭṭhakaṃ saddanavakaṃ kāya viññattinavakaṃ saddavacīviññattidasakanti cattāro mūlakalāpā ca teyeva lahutā mudutā kammaññatāsaṅkhātehi tīhi vikāra rūpehi saha cattāro savikārakalāpā ca.


在其中十三色法是名法的特殊缘:五净色、七境色和心所依处色。其中五净色如母亲对儿子一样,以所依前生、所依前生根、所依前生不相应对五识界作缘。七境色如父亲对儿子一样,以所缘前生对五识界和三意界作缘。心所依处色如树对树神一样,在结生刹那以俱生依对二意界意识界作缘,在转起时以所依前生和所依前生不相应作缘。
二十三色聚。其中如以一绳束发成发聚,如草成草聚,被一生色束缚的色法的聚称为完整色聚。
其中四大种、颜色、香、味、食素这八法称为一个一切根本聚,也称为根本八。
九业生色聚:命九法、所依十法、身十法、女性十法、男性十法、眼十法、耳十法、鼻十法、舌十法。其中就是根本八加上命色成为命九法。这就是在业生聚中成为根本九法。这根本九法依次加上心所依处色等八色成为所依十法等八个十法。其中命九法、身十法和性十法这四聚遍及全身。其中命九法是指消化火和身火。消化火是指消化界分,它在胃中运作消化所食所饮所嚼所尝。身火是指遍及全身的暖界分,它在全身运作使胆汁痰血不腐而清净。那两者运作不调时有情多病,运作调和时少病。那两种命九法成就有情的寿命,成就颜色。身十法在全身成就乐触苦触。性十法对女性成就一切女性相,对男性成就一切男性相。其余所依十法等五个十法称为处所十法。其中所依十法在心腔内运作,成就有情种种善思恶思。眼十法等四个十法在眼球、耳孔、鼻孔、舌面运作,成就见闻嗅尝。
八心生色聚:根本八、声九法、身表九法、声语表十法这四个根本聚,以及它们和称为轻快、柔软、适业的三变化色在一起的四个有变化聚。


Tattha sarīradhātūnaṃ visamappavattikāle gilānassa mūla kalāpāni eva pavattanti. Tadā hi tassa sarīrarūpāni garūni vā thaddhāni vā akammaññāni vā honti, yathāruci iriyapathaṃpi pavattetuṃ aṅga paccaṅgānipi cāletuṃ vacanaṃpi kathetuṃ dukkho hoti. Sarīradhātūnaṃ samappavattikāle pana agilānassa garuthaddhādīnaṃ sarīradosānaṃ abhāvato savikārā pavattanti. Tesu ca cittaṅgavasena kāyaṅga calane dve kāyaviññattikalāpā pavattanti. Cittavaseneva mukhato vacanasaddappavattikāle dve vacīviññattikalāpā, cittavaseneva akkharavaṇṇarahitānaṃ hasanarodanādīnaṃ avacanasaddānaṃ mukhato pavattikāle dve saddakalāpā, sesakālesu dve ādi kalāpā pavattanti.

Cattāro utujarūpakalāpā, sabbamūlaṭṭhakaṃ saddanavakanti dve mūlakalāpā ca dve savikārakalāpā ca. Tattha ayaṃ kāyo yāvajīvaṃ iriyāpathasotaṃ anugacchanto yāpeti, tasmā iriyāpathanānattaṃ paṭicca imasmiṃ kāye khaṇe khaṇe dhātūnaṃ samappavattivisamappavattiyo paññāyanti. Tathā utunānattaṃ paṭicca āhāranānattaṃ paṭicca vātātapasapphassanānattaṃ paṭicca kāyaṅga parihāranānattaṃ paṭicca attūpakkamaparūpakkamanānattaṃ paṭicca. Tattha visamappavattikāle dve mūlakalāpā eva pavattanti, samappavattikāle dve savikārā. Tesu ca dve saddakalāpā cittajasaddato paramparasaddesu ca aññesu loke nānappakārasaddesu ca pavattanti.

Dve āhārajarūpakalāpā, – sabbamūlaṭṭhakaṃ savikāranti. Ime dve kalāpā sappāyena vā asappāyena vā āhārena jātānaṃ samarūpavisamarūpānaṃ vasena veditabbā.

Ākāsadhātu ca lakkhaṇarūpānicāti pañcarūpāni kalāpa muttāni honti. Tesu ākāsadhātu kalāpānaṃ antarā pariccheda mattattā kalāpamuttā hoti. Lakkhaṇarūpāni saṅkhatabhūtānaṃ rūpa kalāpānaṃ saṅkhatabhāvajānanatthāya lakkhaṇamattattā kalāpa muttāni.

Ime tevīsati kalāpā ajjhattasantāne labbhanti. Bahiddhā santāne pana dve utujamūlakalāpā eva labbhanti. Tattha dve rūpa santānāni ajjhattasantānañca bahiddhāsantānañca. Tattha ajjhattasantānaṃ nāma sattasantānaṃ vuccati. Bahiddhāsantānaṃ nāma pathavīpabbatanadīsamudda rukkhatiṇādīni vuccati. Tattha ajjhattasantāne aṭṭhavīsati rūpāni tevīsati rūpakalāpāni labbhanti.

Tattha paṭisandhināmadhammā paṭisandhikkhaṇe kammajarūpakalāpānaṃ chadhā paccayā honti catūhi mahāsahajātehi ca vipākena ca vippayuttena ca. Hadayavatthurūpassa pana aññamaññena saha sattadhā paccayā honti. Tesveva nāmadhammesu hetudhammā hetubhāvena, cetanā kammabhāvena, āhāradhammā āhārabhāvena, indriya dhammā indriyabhāvena, jhānadhammā jhāna bhāvena, maggadhammā magga bhāvenāti yathārahaṃ chadhā paccayā honti. Atītāni pana kusalākusalakammāni ekadhāva paccayā honti kammapaccayena, paṭhamabhavaṅgādikā pacchājātā pavattanāmadhammā purejātānaṃ kammajarūpa kalāpānaṃ ekadhā paccayā honti pacchājātena. Ettha ca pacchājāta vacanena cattāro pacchājātajātikā paccayā gahitā honti. Atītāni ca kammāni ekadhāva paccayā honti. Evaṃ nāmadhammā kammajarūpakalāpānaṃ yathārahaṃ cuddasahi paccayehi paccayā honti. Idha dasapaccayā na labbhanti ārammaṇañca adhipati ca anantarañca samanantarañca upanissayo ca purejāto ca āsevanañca sampayutto ca natthi ca vigato ca.


在其中当身界运作不调时,病人只有根本聚运作。因为那时他的身色变得沉重或僵硬或不适业,难以随意转动威仪,难以活动肢体,难以说话。但当身界运作调和时,由于无病者没有沉重僵硬等身体过患,所以有变化聚运作。在这些中,由于心分使身分运动时,两个身表聚运作。由于心使口中发出有言语声音时,两个语表聚运作。由于心使口中发出不含字音的笑哭等非言语声音时,两个声聚运作,其余时候两个初聚运作。
四种时节生色聚:根本八和声九法两个根本聚,以及两个有变化聚。其中这身体终生随顺威仪之流而维持,所以依威仪的差异,在这身体中每刹那界的调和运作和不调和运作显现。同样依时节的差异、依食物的差异、依风热触的差异、依身分维护的差异、依自加害他加害的差异。其中在不调和运作时只有两个根本聚运作,在调和运作时有两个有变化聚。在这些中两个声聚在心生声之外的相续声和其他世间种种声中运作。
两种食生色聚:根本八和有变化聚。这两聚应当依适宜或不适宜的食物所生的调和色和不调和色而了知。
虚空界和相色这五色是离聚的。其中虚空界因为只是聚与聚之间的界限而离聚。相色因为只是为了知道有为的色聚的有为性的相而离聚。
这二十三聚在内相续中存在。但在外相续中只有两个时节生根本聚存在。其中有两种色相续:内相续和外相续。其中内相续是指有情相续。外相续是指地、山、河、海、树、草等。其中在内相续中存在二十八色、二十三色聚。
其中结生名法在结生刹那以四大俱生、异熟和不相应六种作业生色聚的缘。而对心所依处色则与相互一起以七种作缘。在那些名法中,因法以因性,思以业性,食法以食性,根法以根性,禅法以禅性,道法以道性,如是适宜地以六种作缘。但过去善不善业只以业缘一种作缘,第一有分等后生转起名法以后生一种对前生业生色聚作缘。这里以后生说摄四种后生类缘。过去诸业只以一种作缘。如是名法以适宜的十四缘对业生色聚作缘。这里十缘不存在:所缘、增上、无间、等无间、亲依、前生、重复、相应、无和离去。


Pavattikāle rūpajanakā nāmadhammā attanā sahajātānaṃ cittajarūpakalāpānaṃ pañcadhā paccayā honti catūhi mahāsaha jātehi ca vippayuttena ca. Tesveva nāmadhammesu hetudhammā hetubhāvena, adhipatidhammā adhipatibhāvena, cetanā kammabhāvena, vipākadhammā vipākabhāvena, āhāradhammā āhāra bhāvena, indriyadhammā indriyabhāvena, jhānadhammā jhānabhāvena, maggadhammā maggabhāvenāti yathārahaṃ aṭṭhadhā paccayā honti. Pacchājātā sabbe nāmadhammā purejātānaṃ cittajarūpakalāpānaṃ ekadhā paccayā honti pacchājātena. Evaṃ nāmadhammā cittajarūpa kalāpānaṃ yathārahaṃ cuddasahi paccayehi paccayā honti. Idhapi dasa paccayā na labbhanti ārammaṇañca anantarañca samanantarañca aññamaññañca upanissayo ca purejāto ca āsevanañca sampayutto ca natthi ca vigato ca.

Paṭisandhicittassa ṭhitikālato paṭṭhāya pavattikāle sabbepi nāmadhammā sabbesaṃ utujarūpakalāpānañca āhārajarūpa kalāpānañca ekadhā paccayā honti pacchājātavasena. Etthapi pacchājātavacanena cattāro pacchājātajātikā gahitā honti, sesā vīsati paccayā na labbhanti.

Sabbesu pana tevīsatiyā rūpakalāpesucattāromahā bhūtā aññamaññassa pañcadhā paccayā honti catūhi mahāsaha jātehi ca aññamaññena ca, sahajātānaṃ upādārūpānaṃ catudhā paccayā honti catūhi mahāsahajātehi . Āhārarūpaṃ sahajātānañca asahajātānañca sabbesaṃ ajjhattarūpakalāpānaṃ āhāra paccayena paccayo hoti. Navasu kammajarūpakalāpesu jīvitarūpaṃ sahajātānameva rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo hoti. Evaṃ ajjhattarūpadhammā ajjhattarūpadhammānaṃ sattadhā paccayā honti. Bahiddhā rūpadhammā pana bahiddhābhūtānaṃ dvinnaṃ utujarūpakalāpānaṃ pañcadhā paccayā hontīti.

Rūpakalāpesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito.

Ettha ca paṭṭhānasaddassa attho vattabbo. Padhānaṃ ṭhānanti paṭṭhānaṃ. Tattha padhānanti pamukhaṃ, ṭhānanti paccayo, pamukhapaccayo mukhyapaccayo ekantapaccayoti vuttaṃ hoti. So ca ekanta paccayo ekantapaccayuppannaṃ paṭicca vattabbo.

Duvidhañhi paccayuppannaṃ mukhyapaccayuppannaṃ nissandapaccayuppannanti. Tattha mukhyapaccayuppannaṃ nāma mūlapaccayuppannaṃ, nissandapaccayuppannaṃ nāma parampara paccayuppannaṃ. Tattha mūlapaccayuppannameva ekantapaccayuppannaṃ nāma. Tañhi attano paccaye sati ekantena uppajjatiyeva, no nuppajjati. Paramparapaccayuppannaṃ pana anekantapaccayuppannaṃnāma, tañhi tasmiṃ paccaye satipi uppajjati vā, na vā uppajjati. Tattha ekantapaccayuppannaṃ paṭicca so paccayo ekantapaccayo nāma. So eva imasmiṃ mahāpakaraṇe vutto. Tato eva ayaṃ catuvīsatipaccayagaṇo ca imaṃ mahā pakaraṇañca paṭṭhānanti vuccati.


在转起时生色的名法以四大俱生和不相应五种对与自己俱生的心生色聚作缘。在那些名法中,因法以因性,增上法以增上性,思以业性,异熟法以异熟性,食法以食性,根法以根性,禅法以禅性,道法以道性,如是适宜地以八种作缘。后生的一切名法以后生一种对前生心生色聚作缘。如是名法以适宜的十四缘对心生色聚作缘。在这里也是十缘不存在:所缘、无间、等无间、相互、亲依、前生、重复、相应、无和离去。
从结生心的住时开始,在转起时一切名法以后生方式对一切时节生色聚和食生色聚以一种作缘。这里也是以后生说摄四种后生类,其余二十缘不存在。
但在一切二十三色聚中,四大种以四大俱生和相互五种互相作缘,以四大俱生四种对俱生所造色作缘。食色以食缘对俱生和不俱生的一切内色聚作缘。在九业生色聚中命色只以根缘对俱生色作缘。如是内色法以七种对内色法作缘。但外色法以五种对外的两个时节生色聚作缘。
色聚中的缘组合方法完毕。
这里应当说发趣的意义。发趣是主要的住立。其中主要是首要,住立是缘,意即首要缘、主要缘、决定缘。而那决定缘应当依决定缘生而说。
因为有两种缘生:主要缘生和相续缘生。其中主要缘生是根本缘生,相续缘生是相续[展转]缘生。其中只有根本缘生称为决定缘生。因为它在自己的缘存在时一定生起,不是不生起。但相续缘生称为非决定缘生,因为它即使在那缘存在时也可能生起或不生起。其中依决定缘生,那缘称为决定缘。就是在这大论中所说的。正因如此,这二十四缘组和这大论称为发趣。


Tattha ekassa purisassa dhanadhaññatthāya lobho uppajjati. So lobhavasena uṭṭhāya araññaṃ gantvā ekasmiṃ padese khettāni karoti, vatthūni karoti, uyyānāni karoti. Tesu sampajjamānesu so puriso bahūni dhanadhaññāni labhitvā attanā ca paribhuñjati, puttadāre ca poseti, puññāni ca karoti, puññaphalāni ca āyatiṃ paccanubhavissati. Tattha lobhasaha jātāni nāmarūpāni mukhyapaccayuppannāni nāma. Tato paraṃ yāva āyatiṃ bhavesu puññaphalāni paccanubhoti, tāva uppannāni paramparaphalāni tassa lobhassa nissandapaccayuppannāni nāma. Tesu dvīsu paccayuppannesu mukhyapaccayuppannameva paṭṭhāne vuttaṃ. Nissandapaccayuppannaṃ pana suttantanayena kathetabbaṃ. Tattha suttantanayo nāma imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassa uppādā idaṃ uppajjatīti evarūpo paccayanayo. Api ca lobho doso mohoti tayo dhammā sakalassa sattalokassapi saṅkhāralokassapi okāsa lokassapi vipattiyā mūlaṭṭhena hetū nāma. Alobho adoso amohoti tayo dhammā sampattiyā mūlaṭṭhena hetūnāmāti kathetabbaṃ. Esa nayo sabbesu paṭṭhānapaccayesu yathārahaṃ veditabbo. Evañca sati loke sabbā lokappavattiyo imesaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ mukhya paccayuppannena saddhiṃ nissandapaccayuppannā eva hontīti veditabboti.

Ettāvatā paccayānaṃ atthadīpanā paccayānaṃ sabhāgasaṅgaho paccayānaṃ ghaṭanānayoti tīhi kaṇḍehi paricchinnā paṭṭhānuddesa dīpanī niṭṭhitā hoti.


其中一个人对财谷生起贪欲。他由于贪欲而起身前往森林,在一处开垦田地,建造住所,修建园林。在这些成功时,那人获得许多财谷,自己受用,养育妻儿,也行善,将来也会经历善果。其中与贪俱生的名色称为主要缘生。从那以后直到将来诸有中经历善果,如此生起的相续果称为那贪的相续缘生。在这两种缘生中,只有主要缘生在发趣论中说。但相续缘生应当依经教方法说。其中经教方法是指"此有故彼有,此生故彼生"这样的缘的方法。而且贪、嗔、痴三法因为是整个有情界、行界和器世界的败坏的根本,所以称为因。无贪、无嗔、无痴三法因为是成就的根本,所以称为因。这方法应当依适宜在一切发趣缘中了知。如此的话,应当了知世间一切世间运转都是这二十四缘的主要缘生和相续缘生。
至此以缘的义阐释、缘的同分摄、缘的组合方法三章节限定的发趣纲要阐释完毕。


Mrammaraṭṭhe mौṃjvānagare leḍītīaraññavihāravāsinā mahā therena katāyaṃ paccayuddesadīpanī.

这是住在缅甸蒙育瓦城（今曼德勒附近）雷迪丛林寺的大长老所作的缘纲要阐释。

